Bērnu izglītība ar dejas, mūzikas, dziesmas un citām gudrībām, kas šķietami paslēptas folkloras krājumos.
Patiesībā – dzīves pamats, kas izglītojis mūsu tautu simtiem un varbūt tūktošiem gadu.
33. Peptiņš klāt!
Peptiņš, kā mēs savulaik mīļi iesaucām bērnu un jauniešu folkloras svētkus jau piedzīvo 33. reizi.
Bērnu izglītība ar dejas, mūzikas, dziesmas un citām gudrībām, kas šķietami paslēptas folkloras krājumos.
Patiesībā – dzīves pamats, kas izglītojis mūsu tautu simtiem un varbūt tūktošiem gadu.
Bērnu izglītība ar dejas, mūzikas, dziesmas un citām gudrībām, kas šķietami paslēptas folkloras krājumos.
Patiesībā – dzīves pamats, kas izglītojis mūsu tautu simtiem un varbūt tūktošiem gadu.
Jānis Ūdris aicina!
Jānis Ūdris aicina!
Jānis ir autors tādiem populāriem romāniem kā:
"Zigfrīda Meierovica trīs Annas"
"Meldras un Matīsa ceļojums vēsturē"
"Leitnants Rubenis. Bruņinieks Roberts"
Te pievienoju arī lasāmgabalu.
Recenzijas fragmentu par grāmatu, ko vajadzētu izlasīt katram latvietim.
J.Ūdris, atceroties trimdas vēsturnieku savas grāmatas priekšvārdā „Vēstures lappušu atgriezēja pārliecība”, gājis tālāk, aprakstot leitnanta Rubeņa heroisko mēģinājumu divu okupantu armiju sadursmē atjaunot Latvijas armiju. Radot, pēc ilgiem klusuma gadiem mūsu daiļliteratūrā, nācijas varoņa tēlu.
„Šodien, septiņdesmit gadus pēc kara, mums grūti saprast kara laika paaudzes mentalitāti. Ja gribam kara laika notikumus vērtēt ar šodienas mērauklu, mērogi var nesakrist. Ir liels izaicinājums saskaņot šos mērogus, lai iejustos vispostošākā kara laika cilvēku psiholoģijā. Jo lielāks izaicinājums bijis, aprakstot šo īpaši eksistenciālo Latvijas vēstures lappusi, kurai līdz šim neviens vēl nebija pievērsies,” romāna prezentācijā (04.12.2016. Kara muzejā) teica Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, uzsverot, ka Jānis Ūdris ar šo lielo izaicinājumu ticis galā sekmīgi: romāns „Leitnants Rubenis. Bruņinieks Roberts” „...ļauj mūsu apziņā lolot ideālu domu ne vien par brīvu, bet arī par plaukstošu un spēcīgu Latviju.”
Jānis Zeps,
Rakstnieku savienības biedrs
Pilnu recenziju lasi te!
Beidzot laba ziņa rotaļniekiem!
Rotaļām nolēmis pievērsties lielākais Dziesmu un Deju svētku atbalstītājs Svedbanka (Swedbank). Nupat izziņots konkurss "100 Latvijas rotaļas un spēles", kas dod bērnu un jauniešu deju kolektīviem un folkloras kopām akcijas "Satiec savu meistaru" ietvaros iefilmēt kādu sev tīkamu rotaļu vai spēli un ievietot to Facebook ar tēmturi #SatiecSavuMeistaru un labvēļa @SwedbankLatvia pieminējumu.
Interesanti, ka akcijas Satiec savu meistaru mājas lapā nav minētas folkloras kopas, skatīt te: (http://www.satiecsavumeistaru.lv/jaunumi/konkurss-100-latvijas-rotalas-un-speles/), bet FB lapā tās jau ir pierakstītas. Laikam akcijas rīkotāji saprata, ka nav vienkārši piedabūt skatuviskā stila deju kolektīvus iet rotaļās, bet folkloras kopām tā ir parasta lieta.
Tikai mazs akmentiņš rīkotāju dārziņā: FB ne bērnu skatuviskās dejas kolektīvu, ne folkloras kopu dalībnieki neizmanto vecuma cenza dēļ. :))))))).
Lai nu kā, bet ceru, ka nebūšu vienīgais, kas ir pamanījis šo lielisko akciju, konkursu un arī iespēju 1. aprīlī iet rotaļās.
Interesanti, ka akcijas Satiec savu meistaru mājas lapā nav minētas folkloras kopas, skatīt te: (http://www.satiecsavumeistaru.lv/jaunumi/konkurss-100-latvijas-rotalas-un-speles/), bet FB lapā tās jau ir pierakstītas. Laikam akcijas rīkotāji saprata, ka nav vienkārši piedabūt skatuviskā stila deju kolektīvus iet rotaļās, bet folkloras kopām tā ir parasta lieta.
Tikai mazs akmentiņš rīkotāju dārziņā: FB ne bērnu skatuviskās dejas kolektīvu, ne folkloras kopu dalībnieki neizmanto vecuma cenza dēļ. :))))))).
Lai nu kā, bet ceru, ka nebūšu vienīgais, kas ir pamanījis šo lielisko akciju, konkursu un arī iespēju 1. aprīlī iet rotaļās.
„Sprīdīša skolas” liepziedu laika radošās darbnīcas Morē
Siguldas novada Mores pagasta „Kalna Vaizuļos”, sestdien, 9.jūlijā, plkst.10.00 un 17.00 un svētdien, 10.jūlijā, plkst.10.00 notiks Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas „Sprīdīša skolas” organizētās liepziedu laika radošās darbnīcas
Darbnīcās tiks īstenota programma ģimenēm ar bērniem tradicionālās lauku sētas un vasaras pilnbrieda dabas izzināšanai, vācot liepziedu tēju, apdziedot liepas un pļavu puķes, darinot smaržīgas siena lelles ar liepziedu rotājumiem un spēlējot improvizētu siena leļļu teātri. Norises vadīs Rīgas Latviešu biedrības biedri – etnogrāfe Indra Čekstere, muzikante Aiga Auziņa, māksliniece Daiga Kļaviņa, aktieris Pēteris Vilkaste un „Sprīdīša skolas” vadītāja Margita Poriete.
,,Kalna Vaizuļi” ir ,,Sprīdīša skolas” vadītājas Margitas Porietes dzimtas mājas. Liepu stādi apstādījumiem 20. gadsimta sākumā atvesti no Vācijas. Šobrīd „Kalna Vaizuļi” tiek „apsaimniekoti” galvenokārt pētot šo māju un apkārtnes vēsturi, vācot folkloras materiālus un tos dokumentējot, gatavojot dabas materiālus radošajām darbnīcām un uzskates līdzekļiem „Sprīdīša skolas” izglītojošām norisēm, masku tradīcijām un izstādēm.
Plašs kultūras projekts „Kalna Vaizuļos” tiek realizēts pirmo reizi, bet cerams, ka šīs vietas dabas skaistums un aizraujošās norises saistībā ar folkloru sniegs labas ierosmes tradicionālā dzīves veida aktualizēšanā, ļaujot šai vietai kļūt par neformālu tradicionālās kultūras izziņas centru.
„Sprīdīša skola” ir Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas projekts tradicionālās kultūras apguvei sākumskolas skolēniem un ģimenēm ar bērniem. Arī jaunieši un pieaugušie „Sprīdīša skolā” var atrast aizraujošas nodarbes un iepazīt folkloru, kā arī ar to saistītās aktivitātes. Šīs skolas idejas autors ir etnohoreogrāfs Ernests Spīčs. „Sprīdīša skolas” sarīkojumos apmeklētāji iesaistās izzinošās nodarbībās par kādu noteiktu tēmu. Nodarbības vada savas jomas speciālisti – etnogrāfi, vēsturnieki, dabas pētnieki, tautas muzikanti, amatu prasmju meistari un mākslinieki. „Sprīdīša skola” tika izveidota 2002. gadā. Katru gadu to dažādu sarīkojumu ietvaros apmeklē simtiem dalībnieku. Nodarbības notiek Rīgas Latviešu biedrībā, dažādu pilsētu svētkos, skolās, muzejos un kultūras centros.
Projekts tiek realizēts ar Siguldas novada pašvaldības kultūras projektu finansēšanas konkursa atbalstu.
Vēlams pieteikt savu dalību sarīkojumā līdz 08.07.2016. pa tālruni 29528421.
Ieeja – bez maksas.
Cik sen tas bij - Gaujas Senleja?
Nav runa par miljoniem gadus seno Gaujas Senleju, bet par Gaujas, Siguldas un Latvijas Senleju - folkloras kopu, kura šogad svētī savu 35. dzimšanas dienu. Svētī jau no gada sākuma, kad notika Rotaļu un deju sarīkojums, bet 2. jūlijā – senlejieši vasaras ziedu ieskauti gavilēja Senlejā.
Ko es varu teikt par šo lielisko kopu, ar kuru man, vadot Dandarus, nācā līdzās stāvēt daudzas reizes - pirmajā un visās citās Balticās? Pirmajā, kas notika Lietuvā 1987. g. mēs kopā dejojām Dvieļu deju, arī 1998. gada vasarā Vašingtonā kopā dejojām Dvieļu deju. Dejojām arī citas dejas un bijām laimīgi.
Ai, kas var zvaigznes izskaitīt un kas var mūsu kopīgos mirkļus atcerēties? :)
Vislabākie novēlējumi jums, mīļie....un protams dejasprieku! Īpaši lecot Skaludanci! ;)
Ko es varu teikt par šo lielisko kopu, ar kuru man, vadot Dandarus, nācā līdzās stāvēt daudzas reizes - pirmajā un visās citās Balticās? Pirmajā, kas notika Lietuvā 1987. g. mēs kopā dejojām Dvieļu deju, arī 1998. gada vasarā Vašingtonā kopā dejojām Dvieļu deju. Dejojām arī citas dejas un bijām laimīgi.
Ai, kas var zvaigznes izskaitīt un kas var mūsu kopīgos mirkļus atcerēties? :)
Vislabākie novēlējumi jums, mīļie....un protams dejasprieku! Īpaši lecot Skaludanci! ;)
 |
| Skalu dancī Senlejas dižākie vīri cīnās kā vērši. S. Jermičukas foto no video. |
33. reizi skan Pulkā eimu, pulkā teku
Jau 33. reizi mūsu valsts bērnus un jauniešus pulcēja folkloras svētki Pulkā eimu, pulkā teku. 21. un 22. maijā Saldū notika Nacionālais sarīkojums, bet pirms tam novadu sarīkojumi un folkloras konkursi.
Rakstu par šo, lai atkal pabrīnītos, cik ātri tek laiks! Cik tas bija nesen, kad 1984. gadā notika 1. Latvijas (toreiz vēl Latvijas PSR) folkloras svētki! Universitātes Lielajā aulā pulcējās visas folkloras kopas. Tikai 8 bija pa visu republiku.
Šogad tēma bija par zirgu folklorā. Ceru, ka folkloras skolotāji neaizmirsa par deju, jo mūsu folklorā galvenais dejotājs ir kumeļš, nevis zirgs. Lai gan dažreiz atskaņām vārds "kumeļš" ir par garu.
Manā bērnībā taču latviešu bērnu mīļākā rotaļa bija "Kumeliņi, kumeliņi..."
Rakstu par šo, lai atkal pabrīnītos, cik ātri tek laiks! Cik tas bija nesen, kad 1984. gadā notika 1. Latvijas (toreiz vēl Latvijas PSR) folkloras svētki! Universitātes Lielajā aulā pulcējās visas folkloras kopas. Tikai 8 bija pa visu republiku.
Šogad tēma bija par zirgu folklorā. Ceru, ka folkloras skolotāji neaizmirsa par deju, jo mūsu folklorā galvenais dejotājs ir kumeļš, nevis zirgs. Lai gan dažreiz atskaņām vārds "kumeļš" ir par garu.
Manā bērnībā taču latviešu bērnu mīļākā rotaļa bija "Kumeliņi, kumeliņi..."
 |
| Svētku plakāts |
Austraskoks vieno mūs
Te ir divu mākslinieču – mūsu, latviešu mākslinieces Sandras Sabīnes Jaundalderes un zviedru mākslinieces Malinas Skinnaras Austras koku attēlojumi. Vai jūtat, cik tie radniecīgi?
 |
| Austras Koks/ The tree of Rising Sun (canvas, acrylic, oil, 80X100)2013
Vairāk lasi: http://sandrasabineart.blogspot.com/
|
 |
| Malin Skinnar Vairāk lasi: http://malinstoryteller.com/ |
Vecais Rīgas tiltsc
Spēle par veco tiltu, kuram iet cauri bērni, kamēr iekrīt bedrē ir ieguvusi strauju popularitāti, pateicoties jokainajai premjera izraudzīšanas gaitai.
Etnovēstis Zemundē
Etnovēstis: Valža Muktupāvela kokles un mājas muzicēšana Zemundes muižā.
2. janvāra pievakarē Zemundes muižā pulcējās A. Pumpura Rīgas 11. pamatskolas un Rīgas Hoteogrāfijas vidusskolas skolēni, lai muzicētu. Muzicēšana ievilkās līdz 3.janvāra rītam, kad pakaļ bērniem ieradās viņu māmiņas un Latvijas Radio ridījuma Etnovēstis vadītāja Anete.
2. janvāra pievakarē Zemundes muižā pulcējās A. Pumpura Rīgas 11. pamatskolas un Rīgas Hoteogrāfijas vidusskolas skolēni, lai muzicētu. Muzicēšana ievilkās līdz 3.janvāra rītam, kad pakaļ bērniem ieradās viņu māmiņas un Latvijas Radio ridījuma Etnovēstis vadītāja Anete.
Gaismas un tumsas josta
Tādu brīnumu – elektroniski modelētu jostu Brīvdabas muzeja prezentācijā sevišķi svarīgām personām piedāvāja projekta katramsavutautastērpu.lv fotogrāfs NilsVilnis.
Es arī biju to laimīgo vidū, kas varēja nostāties pilnīgā tumsā un gaidīt, kad man apkārt apnesīs kādu garenu ierīci, kas līdzinājās Zvaigžņu karu zobenam.
Ak un kāds pārsteigums...izrādās, ka es stāvēju kopā ar NKC direktori Pujātes kundzi.
Pie tam dejas pozā!
Mana vēstule Ziemassvētku vecītim
Mīļais Ziemassvētku vecīti!
Lūdzu atnes man tautas tērpu!
Gribu īstu tērpu (iekavās norādu cenu, lai tu man nepiedāvātu ķīniešulētospakaļdarinājumus)
1) Zābakus, vēlams melnas teļādas vai cūkādas ar stingru vēršādas pazoli (200.-)
2) Rakstainas zeķes ar valnīti, var būt baltas vai melnas, bet valnītim jābūt vismaz 15 cm platam (35.-)
3) Vilnas bikses no kvalitatīva auduma, lai neirst pa vīlēm. Pelēkas. ( 45.–)
4) Baltu linu kreklu, kas izšūts ar cauro vīli un krustdūrieniem. (60.-)
5) Vesti, var būt no vilnas vai lina ar zīda priekšpusi (36.-)
6) Celu jostu, 2,40 m garu ( 60.-)
7) Isos svārkus no tāda paša laba vilnas auduma kā bikses (60.-)
8) Garos svārkus no biezas vilnas vadmalas, garumā nedaudz zem ceļiem, baltus ar muduru izšuvumiem (220.-)
9) Cepuri, platmali no melna vilnas ar nelielu pievīti vai kranci (40.- +20.-)
10) Krekla saktiņu, vēlams no sudraba (42.-)
11) Ja vari atļauties, tad arī vienu labu Nameja gedzenu, to gan no sudraba. (70.–)
Vecītis izlasīja manu vēstuli, nopūtās un teica. Labāk es tev atvedīšu Coca-Cola kasti ar skaistu, lampiņu virtenēm rotātu autovilcienu. Bet to tautastērpu tu sākumā apskati www.katramsavutautasterpu.lv un uz simtgadi gan jau pats sašūsi.
Tādu vēstuli es sāvā prātā sacerēju, kad šodien biju pie karstvīna glāzes klausījos projekta katram savu tautastērpu.
p.s. 2015. gada 11. decembrī Brīvdabas muzeja Priedes krogā notika Latvijas Nacionālā Kultūras centra projekta “Katram savu tautastērpu” gada noslēgums un plānotāja “Dienrādis 2016” atvēršana. Piedalījas VIPi (Kultūras ministre Dave Melbārde, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, LNKC direktore Signe Pujāte, Lattelekoma direktors Gulbja kungs (viņi ir galvenie projekta finansētāji), Brīvdabas muzeja direktore Milleres kundze (muzejā notika ne tikai prezentācija, bet arī fotosesija) un iespējams vēl kāds) Prezentāciju vadīja LNKC tirgvedības vadītāja.
 |
| Ernests pēc atvēršanas kopā ar daļu no VIPiem |
 |
| Tā es sēdēju pie eglītes un priecājos, ka man uzdāvāja Dienrāžus (Lielo un Mazo) |
Vairāk uzzini:
Etnoproduktu eksporta veicināšana
Etnoproduktu eksports notiek un tas, pēc ekspertu domām, nav samazinājies pat “dižķibeles” laikā, bet var aptuveni vērtēt, ka tas ir pieaudzis. Pat pavisam paviršam novērotājam redzams, ka stipri palielinājies Latvijas izcelsmes pārtikas piedāvājums veikalos. Tas pats attiecas uz dažādu etnoproduktu piedāvājumu iekšējā tirgū. Ko vien nav vērta jostu rakstu plašā izmantošana tekstilizstrādājumos?
Kāda situācija ir ar etnoproduktu eksportu?
Jebkurš eksoprta prasa lielu līdzekļu ieguldīšanu eksorta veicināšanas pasākumirm. Starptautiskas izstādes, publikācijas ārvalstu presē, dalība kultūras produktu gadatirgos (WOMEX u.c.), pārstāvniecību atvēršana un uzturēšana ārvalstīs, koncertceļojumi, tirdzniecības akcijas, kas saistītas ar produktu noieta veicināšanu. Daudzus etnoproduktus nevar fiziski aizvest pāri robežām, jo tie ir vai nu netransportējami, vai zaudē savas īpašības, ja tiek izrauti no vides, kur tie eksistē. Eksporta veicināšana pēdējā laikā notiek izmantojot jaunas metodes, kas pirms tam netika
izmantotas produktu tirgvedībai:
1) koncertceļojumi (Latvian Voices, Laima Jansone, Prāta vētra u.c. );
2) dalība zinātniskās un pētnieciskās aktivitātēs (konferences, vieslekcijas);
3) starptautiski sasniegumi, apbalvojumi (IGF Pasaules folkloras balva);
4) sarptautiski sadarbības līgumi etnoproduktu izplatīšanai.
Jāuzslavē Latvijas Investīciju attīstības aģentūra, kas ir pamanījusi, ka etnoproduktu eksporta
veicināšana ir jāatbalsta.
Te dažas ziņas, kas pēdējā mēneša laikā parādījušās tīmeklī un digitālajos medijos:
LATVIJAS AVĪZE: http://www.la.lv/ernests-spics-sanems-pasaules-folkloras-federacijas-zelta-zvaigzni/
LATVIJAS TELEVĪZIJA: https://www.youtube.com/watch?v=0nto7wgSq-c
E-NOVADS http://www.e-novads.lv/kultura/370306/panakumi-latvijas-etnoproduktu-eksporta-veicinasana.html
FOKUS.LV http://www.focus.lv/kultura/muzika/vokala-grupa-latvian-voices-atgriezas-no-taivanas-un-izsludina-papildus-koncertu-riga
www.bbcc.lv : Haifā noslēgti Latvijas etnoproduktu eksporta sadarbības līgumi
Zinātniskā institūcija Biznesa kompetences centrs (BKC) individuālās vizītes laikā Haifā, Izraēlā š.g. 21.-23.oktobrī parakstīja četrus sadarbības līgumus BKC zinātības pārnesē par etnoproduktiem un etnotirgvedību uz Rumāniju, Šveici, Izraēlu un Kipru. Savukārt ar Francijas, Serbijas, Bulgārijas, Polijaspārstāvjiem un diviem Itālijas pārstāvjiem ir panākta vienpusēja piekrišana tālākai sadarbībai iepriekš minētajā jomā.
Atskatoties uz paveikto droši var teikt, ka Pasaules Folkloras federācijas (International Union of Folklore Associations (I.G.F.) piešķirtais apbalvojums “Zelta zvaigzne” jeb “Gold Star Award” (ex.Oscar) BKC pētniekam Ernestam Spīčam par ilglaicīgiem nopelniem folkloras jomā veicināja viņa kā Latvijas pārstāvja starptautisko atpazīstamību un sekmēja Latvijas etnoproduktu eksporta sadarbības līgumu noslēgšanu.
 |
| Latvijas delegācija pārrunā etnoproduktu eksporta iespējas ar Bulgārijas Folkloras asociācijas vadību. Haifa. Izraēla 23.10.2015. |
Margitas maskas
Inčukalna tautas namā, Atmodas 1a, līdz 31. decembrim apskatāma rokdarbu un masku izstāde. Līdzās grīdas celiņiem un adījumiem izstādē redzamas dabas materiālu maskas, kas paredzētas mūsu tradicionāliem Ziemas perioda masku gājieniem un spēlēm.
 |
| Kokvīra sejas maska. Ideja un īstenošana: M.Poriete, A.Ozoliņš |
Maskas darinājusi Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītāja Margita Poriete kopa ar siguldiešiem Daigu Kļaviņu un Aināru Ozoliņu.
Dabas materiālu maskas nav veidotas balstoties tikai uz ierastiem etnogrāfiskiem materiāliem, bet gan pētot zemnieku sētā pieejamos dabas materiālus, sadzīves priekšmetus un cilvēku izjūtas maskošanās laikā.
Maskas ir viegli izjaucamas un materiāls turpmāk var pildīt savu uzdevumu – būt atkal par maisu, iekuru, zāļu tēju vai ikdienas apģērbu. Dažās maskās iezīmējas mūsdienu modes tendences, citās – jaušams viegls humors. Liekas, ka maskas varbūt “dzīvo” savu dzīvi.
Maskas ir veidotas Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas „Sprīdīša skolas” nodarbībām, bet tās tiek izmantotas arī skolotāju semināriem un gadskārtu sarīkojumiem Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Vairākas no šīm maskām ir jau iemēģinātas rudens - ziemas gadskārtās Turaidā kopā ar folkloras kopas „Senlejiņa” un Siguldas deju kopas „Sidrabdancis” dalībniekiem.
Dažās maskās ir viegli dejot un spēlēt mūzikas instrumentus. Par to pats esmu pārliecinājies, kad Brīvdabas muzejā man bija izdevība pielaikot Margitas maskas īpašā Mārtiņdienas Masku darbnīcā.
Export of Latvias Ethno-products Successfully Promoted
During an individual visit in Haifa, Israel, which lasted from October 21 through 23 this year, scientific institution Business Competence Center (BCC) signed several collaboration agreements on transferring BCC know-how regarding ethno products and ethno marketing to Romania, Switzerland, Israel and Cyprus. At the same time unilateral agreement on further collaboration in the mentioned sphere was reached with the representatives of France, Serbia, Bulgaria, Poland and two representatives of Italy.
In retrospect it is safe to say that World Folklore Union’s (International Union of Folklore Associations (http://www.igfunion.eu) granted trophy “Gold Star Award” (ex.Oscar) to BCC researcher Ernests Spics for continued achievements in the sphere of folklore promoted his international recognition as a representative of Latvia and facilitated the signing of collaboration agreements on the export of Latvia’s ethno products.
The awards ceremony took place on October 22 this year at the Aba Hushi Community Center in Haifa, Israel. The ceremony lasted for several hours during which the audience had the pleasure to listen to the speeches of several Israeli officials and foreign representatives, watch the performances of Israeli folk groups and view the presentations of I.G.F. “Gold Star Award” nominees. Ernests Spics’ presentation “Latvia’s ethno products in the distinguished master category” together with kokle music brilliantly played by Rozite Katrina Spica earned spectators’ admiration. The impressive awards ceremony was also broadcast on Israeli state television.
Two more activities were successfully implemented during the visit in Haifa. During the Board Meeting of the World Folklore Union Indra Filipsone, the official representative of Latvia in this organisation, and Ernests Spics introduced the representatives of folklore associations from different countries with Latvia’s ethno products by presenting the catalogue of these products.
Whereas the most recent sample of Latvia’s ethno products “Golden string kokles” that was developed by Rozite Katrina Spica, second year student of the Latvian Academy of Culture, was presented during the World Folklore Union’s seminar at the end of the visit.
BCC diligently worked before the visit to Haifa in order to gain maximum return from this trip. The preparation for the visit was commenced already in the beginning of the year. At first I.G.F.’s offered programme, as well as the circle of representatives, who plan to participate in the conference and accompanying events, were considered.
Then official representatives from different countries in I.G.F. were virtually contacted with an aim to launch collaboration on transferring BCC know-how regarding ethno products and ethno marketing to the countries they are representing. Only after receiving numerous affirmative responses regarding the interest to have an individual meeting with BCC representatives a decision was taken to organise a trip of BCC delegates to Haifa.
In order to implement all the mentioned activities BCC prepared an application of the European Regional Development Fund’s project “Export of Latvia’s ethno products” and submitted it to the Investment and Development Agency of Latvia within the framework of the activity aimed at the acquirement of external markets.
Author of the article:
Dr.oec. Inese Spica, BCC director, leading researcher
For more information call 29110889 or send an e-mail to inese.spica@gmail.com
Haifas ziņas par I.G.F. apbalvošanas ceremoniju (arābu valodā)
Pasaules Folkloras federācijas Zelta Zvaigznes apbalvošanas ceremonija izpelnījās zināmu vietējo mediju uzmanību. Ceremonijas norisi filmēja sabiedriskās TV kanāla operatori un nakamajā vakarā pārraidīja ēterā. Ņemot vērā, ka ceremoniju apmeklēja vairāki vietējās un centrālās varas pārstāvji, tad pietiekamā daudzumā bija ieradušies arī žurnālisti un fotogrāfi. Te atradu vienu mediju (Sonara.net) arābu valodā, kurš publicēja ziņu par ceremoniju un ievetoja attēlu, kur redzami visi laureāti, I.G.F. pārstāvji un vietējās autoritātes.
Kā jau minēju, uz Izraēlu devāmies, jo jutām, Latvijas Investīciju agentūras atbalstu.
Latvijas Radio Etnovēstis par etnoproduktiem
Jaunais Latvijas Radio raidījums Etnovēstis, ko vada Anete Stuce, mācēja jau pastāstīt par Zinātniskās institūcijas Biznesa kompetences centrs pētnieku delegāciju Izraēlā, kur Haifā no 21. līdz 25. oktobrim notika I.G.F. Pasaules Folkloras federācijas 2015. gada balvas pasniegšana, prezentācijas un konference, kuras ietvaros Latvijas delegācija ziņoja par pētījumiem etnoproduktu jomā. Svarīgi, ka tika dibināti kontakti, slēgti līgumi un kaut īsumā, bet pārrunāta starptautiska sadarbība etnoproduktu eksporta veicināšanā.
Kā jau ziņoju agrāk, tad lietišķo braucienu uz Haifu Izraēlā atbalstīja LIAA (projekts Nr. ĀTA/
2.3.1.1.1/15/79/224) “Latvijas etnoproduktu eksports”)
Kā jau ziņoju agrāk, tad lietišķo braucienu uz Haifu Izraēlā atbalstīja LIAA (projekts Nr. ĀTA/
2.3.1.1.1/15/79/224) “Latvijas etnoproduktu eksports”)
Ar LIAA svētību
Vai Izraēla gaida latviešus?
Ielūgums, lai ir atsūtīts.
Ja vari, izlasi!
Tomēr būtiski, ka uz Izraēlu braucam diezgan kupla delegācija – pat pieci darbinieki ar Zinātniskās institūcijas Biznesa kompetences centrs komandējumu un Latvijas Investīciju attīstības aģentūras svētību.
Ko mēs tur darīsim?
Par to ziņosim!
Lasi: Biznesa kompetences centra mājas lapu
Invitation to I.G.F. Confernece in Haifa, Israel / Uzaicinājums uz I.G.F. sarīkojumu Haifā
GOLD STAR AWARDS – 2015, HAIFA – ISRAEL
Between 21 and 23 October 2015 will happen an extraordinary international folklore event - I.G.F. GOLD STAR AWARDS, organized by the World Union of Folklore IGF with the important support of Israel Folklore Federation ”Albadia”.
For the first time since the establishment of I.G.F. in 1949, the awards ceremony "IGF Gold Star" will take place in Haifa - Israel.
The six nominees "I.G.F. Gold Star" are:
Tobia Rinaldo - Italy,
Gerardo Bonifati - Italy,
Mrs. Sylvia Chassard – France,
Momi Almog - Israel,
Ernests Spics - Latvia
Popi Panopoulou - Greece.
Nominations were made by the folklore federation from each each country and were approved by the IGF Board Council.
The ceremony will be attended by most of all IGF members but also authorities from Israel.
We will have the pleasure to listen the speech of:
- Mr. Yona Yahav, Mayor of Haifa Municipality
- Mr. Raphael Gamzou, Deputy Director General for Culture and
Scientific Affairs - Foreign Affairs Ministry
- Prof. PhD. Dorel Cosma, President of The World Folklore Union I.G.F
- Mr. Jalal Safady, Director of Community and Youth Department
- Mr. Zeidan Ka'biya, Head of the Bedouin Local Councils Forum
- Dr. Mohamed Heib, Director of the Bedouin Education Department
- Mr. Ameen Kassem, Vice President of The World Folklore Union I.G.F
"I.G.F. Gold Star" is a unique award, which is granted at worldwide level and offered to only important cultural figures.
The trophy "I.G.F. Gold Star” is awarded annually and replaces former award "Oscar" in folklore.Invitation
Abonēt:
Ziņas (Atom)