Rāda ziņas ar etiķeti Ziemas spēles un rotaļas. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Ziemas spēles un rotaļas. Rādīt visas ziņas

Vecais Rīgas tiltsc

Spēle par veco tiltu, kuram iet cauri bērni, kamēr iekrīt bedrē ir ieguvusi strauju popularitāti, pateicoties jokainajai premjera izraudzīšanas gaitai.

Etnovēstis Zemundē

Etnovēstis: Valža Muktupāvela kokles un mājas muzicēšana Zemundes muižā.

2. janvāra pievakarē Zemundes muižā pulcējās A. Pumpura Rīgas 11. pamatskolas un Rīgas Hoteogrāfijas vidusskolas skolēni, lai muzicētu. Muzicēšana ievilkās līdz 3.janvāra rītam, kad pakaļ bērniem ieradās viņu māmiņas un Latvijas Radio ridījuma Etnovēstis vadītāja Anete.

Dienvidlatgales labākie rotaļnieki sacenšas Līvānos

Teņa dienā, kas senajā kalendārā ir 17. janvārī,  Līvānos notika Dienvidlatgales rotaļnieku konkurss, ko rīkoja Līvānu 1. vidusskolas laimiņas skola sadaríbā ar Līvānu bēŗnu un jauniešu jaunrades centru. Konkursu vadīja Anna Kārkle kopā ar Teneit. Teneiša lomā iejutās Vārkavas skolotāja Helēna Ērgle.

Nemelošu, ja teikšu ka Dienvidlatgalē ir vislabākie rotaļnieki Latvijā. Pie tam rotaļas vadīt māk visu vecumu bērni un jaunieši. Rainers no Līvānu 1. vidusskolas 1. klases un Jāzeps no Riebiņu vidusskolas 12. klases, Madara un Laura no Izvaltas pamatskolas 6. klases un Māra un Marta no Līvānu 1. vidusskolas 9. un 11. klases kopā vairāk par 20 apbalvotiem bērniem un jauniešiem.
Māra no Līvāniem vada Grāfa kunga gājienu ar karoti

Laura no Izvaltas vada Vilka un kazas spēli

Žanna no Vaboles griež Raganas griezekli

Jauna Meteņa spēle

Jauna Meteņa spēle, kas ieguvusi popularitāti ir pikošanās. Protams, pikošanās nav jauna spēle. Tā tikai bija piemirsta sakarā ar  vienlaicīgu piemērotas temperatūras un sniega neesamību.

Tomēr Metenis, kad dabā varam novērot siltāka laika iestāšanos, ir ļoti piemērots sniega kaujām.

Meteņa pikošanās čempionātu jau otro gadu rīkoja zīmola Actimel īpašnieki. Kā redzams no foto, tad cilvēki patiesi izjuta ziemas priekus. Varbūt Meteņa vārda viņiem pietrūka, bet gara nekādi, jo Metenis ir tas, kas cilvēkos raisa sacensības garu, liek traukties ar kamanām un vārtīties sniegā.

Tiesa, gaisa temperatūra neatbilda Metenim un īsta pikošanās nesanāca. Tas gan netraucēja baudīt ziemas priekus.
Viņi nav vienīgie pikotāji. 26. februārī pikošanos sola Jēkabpilieši. Jēkabpilieši arī kautrējas minēt Meteņa vārdu.

Metenī pikošanās nav vienīgā spēle.

Ļoti jauka ir kamaniņu vizināšanās. Piemēram, tas redzams foto no Atašienes, kur Metenis notika  jau 12. februārī. Folkloras kopas Vīraksne vadītāja Janīna Mičule sagaidija Meteņbērnus  no Jēkabpils katoļu draudzes.

Toties Turaidā Metenis nāks 25. februārī. Turaidieši Meteni uzskata par vēl vienu iemeslu, lai piesaistītu tūristus.

Vai Ziemassvētku vecītis ir Budēlis?

Kā zināms maskas sauc dažādi.

Galveno Ziemassvētku masku mūsdienās sauc par Ziemassvētku vecīti, Santaklausu jeb Salatēvu. Tiesa ir nianses un dažreiz pat būtiskas kā šī maska izskatās, bet tomēr tās misija un līdz ar to galvenie uzdevumi  ir vieni un tie paši:
1) nest paklausīgiem bērniem prieku (dāvanas, saldumus, rotaļlietas un spēles),
2) pabaidīt un pat iepērt nepaklausīgos (ar dusmīgu skatu, žagariem un skaļu balsi),
3) izdancināt visus sanākušos lielus vai mazus un pašam dancot visiem pa vidu,
4) uzklausīt priekšnesumus (pantiņus, dziesmiņas un pat dzeju)
5) pieņemt pateicību (sākot no labiem vārdiem līdz pat samaksai naudā un graudā).

Maska šī izskatās pēc pavecāka vīrieša un tāpēc tai piestāv sirmi mati, gara bārda, krunkaina seja un rešņa balss.  Protams liels kažoks (pamatā maskas stilistika atšķiras ar kažoka materiālu un krāsu) Netiek akceptētas nekādas sieviešu dzimtes Santas, Sala mammas vai Ziemassvētku vecenītes. Vismaz šo jomu emancipācija tikpat kā nav skārusi.

Tas pats jāsaka par Budēļu tēvu. Šī tradicionālā Ziemassvētku vecīša līdzinieka maska ir ar dažām īpatnībām, kas to padara pat par universālāku masku. Budēļu tēvam ir vēl pāris funkcijas, kas nav vecītim.
6) vadīt savu Budēļu bēŗnu saimi

Tas nu laikam būtu tā kā skaidrs:)

Neskaidrāks ir jautājums par pārējo masku līdzdalību un lomu.
Par tām citu reizi.

Ziemassvētku vecīša vārda diena!

Ja pieņemam, ka Sv. Nikolajs = St. Clauss = Sv. Klauss = Santa Klauss = Sala tēvs = Ziemassvētku vecītis, tad sanāk, ka 6. decembris ir arī Ziemassvētku vecīša vārda diena, jo tieši 6. decembrī ir Nikolaja vārda diena.

Tautā agrāk, kad vārds Klāvs bija populārāks nekā tagad, svinēja Niklāva dienu.  Niklāvs = Klāvs = Nikolajs.

Kāpēc šo rakstu? Ne jau tāpēc, ka pazīstu kādu Ziemassvētku vecīti. Tāpēc, ka Ziemassvētku vecītim, jeb Sv. Niklāvam ir "draugs" un "cīņu biedrs", kurš Santu pavada, kad tas apciemo bērnus.

Kurš tas ir?

Ne jau nu Šreks, Grinčs, briedis Rūdolfs vai Lutausis!

Tas ir Kazbuks.

Tieši tā! Mūsu vecvectēvi jauni būdami leca Kazbukos. Baidīja bērnus un jaunas meitas. Pēra ar žagariem katru nepaklausīgo bērneli, nevīžīgo meitu vai slinko saimnieci.

Interesanti, ka šo tradīciju atjaunojuši jauni puiši no Bavārijas un Austrijas. Izrādās, ka senā bukošanās tradīcija ir vilinoša. Tāpēc šādus Kazbukus, kurus augšvācu izloksnē sauc par Krampus jeb latviskojot par Krampjiem varam sastapt Ziemassvētku tirdziņos, kad tie skrien kā traki un tiešām izbiedē ne tikai palaidnīgus bērneļus, bet arī jaunas meitas un slinkas sievas. Vārdu sakot visus, kas nevīžo savu darbu kārtīgi darīt.

Attēlā redzams iespaidīgs Kazbuks, kurš uzņemts Zalcburgas Ziemassvētku tirdziņā 2008. gadā.

Ziemassvētku spēles un rotaļas

Illustration from children's novel, Christmas ...
Image via Wikipedia
Ziemassvētku spēles, rotaļas un danči ar budēļiem!

1. – 4. klašu skolēnus piesaka skolotāji, skolu ārpusklases darba organizatori vai pat direktori. Vislabākais veids ir zvanīt Sprīdīša skolas direktorei Margitai tel.nr. 22059220.

Vairāk informācijas Rīgas Latviešu biedrības mājas lapā.


Pīrādziņi




Rotaļnieku konkurss Līvānos. Oskars Bērziņš vada spēli Pīrāgi bļodā. Ļoti piemērota spēle Ziemassvētkiem, kad pīrāgu cepšana un laikam arī ēšana iet pilnā sparā.
Traditional game competition in Livani (Eastern Latvia). Oskars B. and his game. ;

Folkloras TV – Budēļi pie Baltā nama un Doma laukumā



Folkloras TV News channel about Paganic masks in Riga center attending Charity Tv show and Christmas gifts market and bringing energy to people.
Producer and camera 1 Ernests Spics, camera 2 Tanja Gvozdeva.

Folkloras TV ziņu izlaidums par Ziemassvētku labdarības pasākumu pie nacionālās Operas un Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā. Abās vietās ir darbs arī budēļiem.

Silly billy-goat = Danču dziesma par āzīti, ne tikai gadskārtās dziedama.



  Danču dziesma par āzīti ir no tūkstošgadīgas senatnes, āža kults nāk vismaz no senajiem romiešiem un viņiem pieder arī tradīcija saulgriežos kaut āzi, kuram pirms tam "uzkrauj" visus savus personīgos grēkus – tātad – "grēkāzis"!

Jautājums: Kurās gadskārtās tad šī dziesma dejojama, ja jau DANČU DZIESMA?

Atbilde: Ziemassvētki un Metenis būs tie piemērotākie.

.Video thumbnail. Click to play
Click to Play

Music and song about silly billy-goat belongs to the really old European tradition which comes from ancient Rome.

Performed by folklore group Raksti from Jekabpils (eastern Latvia). Artistic director Vita Talla.

Captrured during the National folk musicians contest in Riga, Latvia, 2010.

Meteņa skaitīšana

Tā kā katrs droši zina, kad sākas Metens, tad katrs rīko meteņošanu, kad pašam tīk un mums ir iespēja pabūt katrā svinēšanas reizē un vietā.

1) Konese 4. februārispirmie valstī šogad Meteni dzina Kokneses skolēni Ingunas Žogotas vadībā

2) Rīgas Arkādija koknesiešiem seko Julgi Staltes rīkotais Metens Arkādijā.

06.02.2010 - Nāc uz Arkādijas parku Meteņot:) Sākums 13.00

Nez, kas tur bija?

3) BDM 14.febr. 2010. Svētdien, no plkst.13 Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā svinēs Meteņa dienu Būs Skandinieki, Rija, ledus lēze un citi budēļu joki!

Vairāk informācijas:

67994106, www.brivdabasmuzejs.lv


4) ASV Denverā, Kolorādo. 12.-13.febr. Latviešu Metenis Daces Micānes–Zālītes vadībā


5) Nīderlandē, Utrehtā, 28. februārī, plkst.11:00, Nīderlandes latviešu skolā Diegabiksis. Skaties sīkāk te!


Metens nāk! (Meteņa laika domas)

Metens nāk, Metens nāk! Ko Metenis atnesīs!

Vai esam padomājuši, kāpēc dainai šādi vārdi? Tikai Metens mums kaut ko atnes! Šķiet te ir runa par seno gadumiju, kad jauno gadu sāka skaitīt no Meteņa, tāpat kā tas ir šobrīd ķīniešu un vairākos citos austrumu kalendāros.

Citos svētkos, kad vajadzētu spēlēt spēles un dejot, mēs visbiežāk sēžam pārmaiņus pie galda un pie televizora. Pat Ziemassvētkos, ko senāk sauca par pastalu plēšamo laiku, jo apavi noplīsa no lielas dancošanas, mēs no tradīcijām visčaklāk ievērojam lielo izēšanos. Tikai bērni dabū padancot, kad atnāk Ziemassvētku dancinātājs vecīša, Santas vai budēļa izskatā. Spēlēm vairs laika neatliek, jo jāsaiņo ārā dāvanas. Tikai veikali vēl spēj ierosināt lailāku spēlēšanos (skat., Maksimas akcija ar bluķa vilkšanu).

Toties Metens saistās ar maskošanos, vizināšanos un slidināšanos. Dāvanas neviens negaida un ar ēšanas priekiem tik daudz nenodarbojas. Protams, no iemīļotā seriāla atraut gandrīz vai nav iespējams.

Tomēr, izrādās, ka šī sniegotā ziema ievieš savas korekcijas. No vienas puses – daudz sniega un februārī tas jau būs pamatīgi apnicis, no otras puses – prieks par sniegu, bez kura vairākus gadus nācās iztikt. Tātad, būsim Meteņa nākšanas vērotāji un gaidītāji.

KĀDAS JAUNAS SPĒLES ATNESĪS METENS?

Kā tad ar to Bluķa vikšanu? Velkam vai nevelkam?

Te vienuviet vairākas ziņas par to, kā mūsdienās bluķa vilkšana notiek. Senākos laikos, kā hronikas vēsta, tad bluķi vilkuši ap Ziemassvētkiem.

Te apskatāms D-FAKTU rakstiņš par to, kā bluķi vilka DAUGAVPILĪ Interesanti, ka Daugavpilieši ir publicējuši arī paskaidrojošu rakstu. Tas izlasāms ŠEIT.

Ziņa par bluķa vilkšanu KANDAVĀ.
Ziņa par bluķa vilkšanu JŪRMALĀ.
Ziņa par bluķa vilkšanu CĒSĪS.

Te TVNET publicētā informācija par bluķa vilkšanu RĪGĀ. Starp citu, ļoti bagātīgs komentāru birums liecina par lielu cilvēKu aktivitāti notikuma apspriešanā.

DELFI sniegtā informācija par RĪGU. Komentāru maz, bet tie ir ļoti nikni! Te klāt ir arī video.
LETA ievietojusi bagātīgu materiālu ar FOTOGRĀFIJĀM. Te, jāsaka, ka nanas kopā ar Dandariem attīstītās budēļu maskas ir fotogrāfu iecienītas.
Tā izskatās Rietumzemgales budēļu maska E. Spīča interpretācijā

Interesanti, ka par Bluķa vilkšanas sacensību RĪGĀ, ko rīkoja Maksima, ziņo tūrisma portāls TRAVELNEWS, kur arī publicēti attēli.

Bluķa vilkšanā piedalījās arī krievu bērni un jaunieši, par ko filmiņa ievietota arī YOUTUBEs kanālā


Te beigās pievienoju senāku Bluķa vilkšanas izskaņu, visi savilktie bluķi tiek gatavoti dedzināšanai (2003. gads Vecrīga, E. Spīča video)

Bluķa vilkšana – rituāls vai spēle?

2009. gada izskaņā man sagribējās paskatīties, kas notiek ar kādu senu tradīciju, kuras saknes dzen dzīvīgus asnus un uz kuru varam paskatīties arī kā uz spēli.

Nav jāpierāda, ka bluķa vilkšana ir pirmskristietisma laika tradīcija, kas noteiktā veidā tiek piekopta arī mūsdienās. Tradīcija sakņojas gadu tūkstošiem senā izpratnē par gada ritējumu, tā ir fiksēta vairumā Eiropas tautu kalendārajās norisēs un arī pats vārds bluķis, jeb kalada, etimoloģiski ir saistīts ar vārdu kalendārs. Latvijā ar to pārsvarā aizraujas folkloras draugi un nacionāli noskaņoti pilsoņi, to atbalsta daudzas pašvaldības, to arī cenšas iznīdēt tie, kam tā šķiet nevajadzīga vai pat kaitīga. Diemžēl Latvijas sabiedrībā daudziem tā šķiet mežonīga izklaide, kam nav sakara ar mūsdienu kultūru.

Interesants un negaidīts pavērsiens šīs senās tradīcijas mūsdienu interpretācijās bija novērojams šoziem, kad 19. decembrī veikalu tīkla Maksima tirgveži rīkoja bluķa vilkšanas sacensību. Saprotams, viņi to nedarīja tāpēc, ka pēkšņi būtu kļuvuši par seno kultūru atbalstītājiem vai tiešām ticētu, ka mēs ar savu darbību ietekmējam dabas norises. Maksima ir veikalu tīkls, kas tāpat, kā visi piedzīvo krīzes radītās pirktspējas krituma ietekmi uz saviem ieņēmumiem. Maksimieši vienkārši darīja kaut ko, kas pievērstu lielāku uzmanību viņu veikaliem un tā veicinātu savu preču noietu. Par veicināšanas rezultātiem neinteresēsimies, bet bluķa vilkšana izskanēja mēdijos un tā apliecināja, ka arī tirgotāji var izplatīt un popularizēt tradīciju.

Var jautāt– vai tad spēle veikala priekšā ir tas, ko mēs no tradīcijas gaidām un vai ar to mēs darām svētīgu lietu? Nevar viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu.

Tomēr droši varu teikt, ka spēles elementa ieviešana tradīcijā pievelk vīriešu uzmanību vairāk kā jeb kas cits.

Paskatīsimies, ko stāsta tradīciju apraksti Latviešu Folkloras krātuvē

Par bluķu vakaru ir interesants apraksts no Mārupes: "...Ziemas svētku sagaidīšana notikusi rijās. Tad tikusi rija reizi gadā mazgāta. Pēc izmazgāšanas izklāta ar salmiem un sienu. Eglīte vēl nav dedzināta, bet ozola bluķis rijas krāsnī. Ap to pulcējušies bērni un sievas. Vīri dzēruši pie galda alu un ēduši karašas. Rijas vidū aiz balkām bijušas pārmestas resnas riepas. Riepu galos piesietas cilpas, kurās iemaukts malkas gabals. Tādās šūpolēs sēdušies puiši un meitas - visi jaunie pēc kārtas. Viens iesēdies, otrs atstūmis un laidis vaļā. Pretējā pusē bijis nostādīts no salmiem iztaisīts trīskāju zaķis. Šis zaķis bijis iekšā sēdētājam jānogāž gar zemi. Ja trīs reizes no vietas kādam izdevies zaķi "nošaut", tad nākamā gadā viss laimējoties. Bet ja nevienu reizi zaķis nav ticis "nošauts", tad nākamais gads nelaimīgs." (LFK 76, 1833)

Kā redzam, te mums priekšā vēl viena spēle. Varbūt Maksimas vai kāda cita veikala pārdošanas speciālisti (tirgziņi un tirgveži) nākošgad uzrīkos plašākas bluķa sacensības?

Mārtiņdienas gaiļa spēles


No izseniem laikiem nāk ziņas, ka Mārtiņdienu gaida katrs bērns. Vai tā ir šodien? Jā un nē, jo pirms 20 gadiem atjaunotā Mārtiņdienas tradīcija ir nostiprinājusies bērnudārzos un skolu jaunākajās klasēs, bet ne ģimenēs.

Tomēr ir vēl viena sabiedriski aktīva cilvēku grupa, kas tagad nāk talkā folkloras draugiem, kuri aizsāka un turpina Mārtiņdienas svinēšanu. Tie ir veikalnieki.

Sanāk, ka Mārtiņdienu svin un svētī.
1) skolās un bernudārzos mazi bērni ar savu audzinātāju palīdzību,
2) Brīvdabas muzejos un klubos folkloras draugi ar savām ģimenēm,
3) cilvēki, kuri apmeklē lielveikalus, jo veikalnieki pārdošanas veicināšanai izmanto dažus tradicionālus elementus.

Kāda loma te spēlēm un dejām, kas Mārtiņdienā tik svarīgas?

2) un 3) gadījumā ir atbildīgi cilvēki, kas dancina veikalu vai svētku apmeklētājus. Tur viss skaidrs. Kas nu ir folkloras kopas repertuārā, tas nu tiek izdancots. Tas pa lielam ir :
1) Kas dimd, kas rīb,
2) Kur tu teci gailīti mans,
3) Mārtiņami gaili kāvu
....un tas gandrīz vai viss.

Varētu teikt, ka to pašu danco un spēlē arī bērnudārzos un skolās. Tomēr tas nebūs tiesa.
Te ir foto no Rīgas 266. bērnudārza (vadītāja Kristīne Indersone), kur ļoti lietpratīgi rīko Mārtiņdienu. Līdzās jau zināmajām Mārtiņdienas norisēm, sava vieta ir arī ašākām spēlēm un pat dzīvam gailim. te jūs redzat attēlus, kur Mārtiņtēvs tēlo Melno Mārtiņu un kopā ar Katrīnu un Mārtiņbērniem dejo pāru danci "Mārtiņ steidzies"



Sarīkojuma Saimniece Sanda Neiberga ar scenāriju. Otra saimniece Līga Gorska turpat tuvumā vaktē gaili, ko tēlo Vineta Šmite, bet otrā attēlā – abas saimnieces un abi gaiļi:)

Paldies Ezeres saimniecei par gudro un kārtīgo gaili Pēci!
Paldies Līgai un Vinetai par atbalstu fotogrāfiju tapšanā!

Masku spēles


Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts ir izdevis Aīdas Rancānes grāmatu „Maskas un maskošanās Latvijā”. Grāmata sagatavota ar Valsts pētījumu programmas „Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru” atbalstu.

Grāmata piemērota visiem, kam patīk masku spēles! Tas nozīmē, ka nekāda spēlēšanās ar maskām un maskās nevar notikt, ja neesi lasījis un pats izmēģinājis maskas.

Ziemas spēle jauniešiem

Jauniešiem (skolēniem, ģimnāzistiem, studentiem) nereti savos tusiņos nākas gralaikoties tikai viena iemesla dēļ – nav kas uzņemas vadīt interesantas un aizraujošas spēles. Dažkārt pat gadās, ka jaunieši maldīgi domā, ka tradicionālās spēles būs garlaicīgas. 
Te ievietotajā video mēs redzam, ka Pļavnieku ģimnāzistiem diezgan labi patīk senā, tradicionālā spēle ar āboliem, kad tie ir jātransportē, sacenšoties, kura komanda to izdarīs ātrāk.


Te pievienoju arī spēles aprakstu:
1) sākuma stāvoklis.
Izveidojam 2 komandas. Ļoti labi der, ja ir puišu un meitu komandas. Komandas var stāvēt viena otrai pretī līnijā vai arī kopīgā aplī.
2) spēlētāji padod viens otram ābolu, turot to zobos. Uzvar komanda, kura ātrāk veic ābola (ābolu) transportēšanu. Zaudā tā komanda, kura vai nu nepaspēj ātrāk par otru padot ābolus, vai nu to nomet zemē.
3) turpinot spēli, no āboliem gatavo sniegu un ēd saldumu gardu muti.

Priecājieties, mani bērni!

Meteņa masku spēles Jūrmalā. Izdošanās!



Ar lielu konfekšu, sīknaudas un šokolādes lietu beidzās Meteņa masku spēles Jūrmalā. Vēl vērtēšanas komisija paziņoja masku spēļu konkursa rezultātus un lieli, mazi meteņbērni devās...protams, ne jau uz mājām, bet uz nākošo viesmīlīgo pilsētu, kas pa ceļam. Uz Rīgu, lai Spices Lido atrakciju pilsētiņā turpinātu meteņot.

Lūk arī bildes! Masku meistara diplomu ieguva Daiga Sporne no Iecavas par masku DZĒRVE un par prasmīgo iejušanos dzērves tēlā.

Neatpalika arī Dāvis Atstars no Sermītes ar vienreizēji pārliecinošu tēlojumu GARĀS SIEVAS maskā.

Ļoti sarežģīta bija ĀZENES maska, ko kopā ar mammu bija darinājusi Katrīna Karele. Katrīnai ar to tika ļoti grūta maska, bet viņa samērā veiksmīgi ar to tika galā. Rezultātā – augstā 1. vieta!

Tomēr, laikam visneparstākais bija laiks. Iepriekšējā naktī Latviju pāršalca vētra, kas daudzas mājas atstāja bez jumtiem un 35 000 saimniecībām pārtrauca elektrības piegādi. Nākošajā dienā lija lietus. Tikai Meteņa dienā spīdēja saule un jaunieši varēja meteņot Jomas ielā par brīnumiem garāmgājēiem, kuru bija samērā daudz.

Gaidi jaunus foto un video!

Lūk arī viedeo!
 ČIGĀNIETES (Ināra Sālava) vadībā meteņbērni danco Kāja žogā!

Meteņa masku spēles Jūrmalā. Gatavošanās.




Jau 22. februāra vakarā pie Majoru kultūras nama piestāja autobusi un no tiem lēca ārā jaunieši ar dīvainiem saiņiem. Tie bija masku spēļu dalībnieki no Iecavas, Lēdurgas un Ventspils. Viņi devās iekšā kultūras namā un ieņēma labākās vietas nakts dzīvei. Stāsts nav par gulēšanu. Jaunieši un pa vidam arī bērni un vecāki ķērās pie masku gatavošanas. Masku darbnīcu vadīja LU Etniskās kultūras centra speciāliste Elīna Kūla– Braže. 2. attēlā redzams, ka maskas tiek gatavotas ar filcēšanas paņēmienu. 3. attēlā redzams, kā no dažādiem materiāliem top kazas maska. Kultūras nama lielajā zālē notika Meteņa spēļu darbnīca, ko vadīja horeogrāfs Ernests Spīčs.(5. attēls un video) Tur jaunieši papildināja zināšanas par Meteņa laika norisēm, kur tik liela vieta ierādīta abu dzimumu savstarpējām attiecībām, piemēram stafetēm un spēlēm ar pārģērbšanos. Visvairāk jauniešiem patika spēle Diena un nakts (skat video) un, protams, danči (4. un 6. attēls), kas sekoja tūlīt pēc tējas dzeršanas. Starp citu, tēju vārīja Ekovirtuve, bet Meteņa cepumus dāvināja sia Ļamirado.