Bluķa vilkšana – rituāls vai spēle?

2009. gada izskaņā man sagribējās paskatīties, kas notiek ar kādu senu tradīciju, kuras saknes dzen dzīvīgus asnus un uz kuru varam paskatīties arī kā uz spēli.

Nav jāpierāda, ka bluķa vilkšana ir pirmskristietisma laika tradīcija, kas noteiktā veidā tiek piekopta arī mūsdienās. Tradīcija sakņojas gadu tūkstošiem senā izpratnē par gada ritējumu, tā ir fiksēta vairumā Eiropas tautu kalendārajās norisēs un arī pats vārds bluķis, jeb kalada, etimoloģiski ir saistīts ar vārdu kalendārs. Latvijā ar to pārsvarā aizraujas folkloras draugi un nacionāli noskaņoti pilsoņi, to atbalsta daudzas pašvaldības, to arī cenšas iznīdēt tie, kam tā šķiet nevajadzīga vai pat kaitīga. Diemžēl Latvijas sabiedrībā daudziem tā šķiet mežonīga izklaide, kam nav sakara ar mūsdienu kultūru.

Interesants un negaidīts pavērsiens šīs senās tradīcijas mūsdienu interpretācijās bija novērojams šoziem, kad 19. decembrī veikalu tīkla Maksima tirgveži rīkoja bluķa vilkšanas sacensību. Saprotams, viņi to nedarīja tāpēc, ka pēkšņi būtu kļuvuši par seno kultūru atbalstītājiem vai tiešām ticētu, ka mēs ar savu darbību ietekmējam dabas norises. Maksima ir veikalu tīkls, kas tāpat, kā visi piedzīvo krīzes radītās pirktspējas krituma ietekmi uz saviem ieņēmumiem. Maksimieši vienkārši darīja kaut ko, kas pievērstu lielāku uzmanību viņu veikaliem un tā veicinātu savu preču noietu. Par veicināšanas rezultātiem neinteresēsimies, bet bluķa vilkšana izskanēja mēdijos un tā apliecināja, ka arī tirgotāji var izplatīt un popularizēt tradīciju.

Var jautāt– vai tad spēle veikala priekšā ir tas, ko mēs no tradīcijas gaidām un vai ar to mēs darām svētīgu lietu? Nevar viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu.

Tomēr droši varu teikt, ka spēles elementa ieviešana tradīcijā pievelk vīriešu uzmanību vairāk kā jeb kas cits.

Paskatīsimies, ko stāsta tradīciju apraksti Latviešu Folkloras krātuvē

Par bluķu vakaru ir interesants apraksts no Mārupes: "...Ziemas svētku sagaidīšana notikusi rijās. Tad tikusi rija reizi gadā mazgāta. Pēc izmazgāšanas izklāta ar salmiem un sienu. Eglīte vēl nav dedzināta, bet ozola bluķis rijas krāsnī. Ap to pulcējušies bērni un sievas. Vīri dzēruši pie galda alu un ēduši karašas. Rijas vidū aiz balkām bijušas pārmestas resnas riepas. Riepu galos piesietas cilpas, kurās iemaukts malkas gabals. Tādās šūpolēs sēdušies puiši un meitas - visi jaunie pēc kārtas. Viens iesēdies, otrs atstūmis un laidis vaļā. Pretējā pusē bijis nostādīts no salmiem iztaisīts trīskāju zaķis. Šis zaķis bijis iekšā sēdētājam jānogāž gar zemi. Ja trīs reizes no vietas kādam izdevies zaķi "nošaut", tad nākamā gadā viss laimējoties. Bet ja nevienu reizi zaķis nav ticis "nošauts", tad nākamais gads nelaimīgs." (LFK 76, 1833)

Kā redzam, te mums priekšā vēl viena spēle. Varbūt Maksimas vai kāda cita veikala pārdošanas speciālisti (tirgziņi un tirgveži) nākošgad uzrīkos plašākas bluķa sacensības?

Melnās SWH Bē Bē spēlītes


SWH radio Bē bē humoristi Fredis, Zeibots un Ufo arī ieskrējuši mūsu rotaļu un spēļu dārziņā ar savām mantiņām.
paskatīsimies, ko viņi savā folkloras vākšanas akcijā ir ievākuši.

Pilnu mājas lapu var apskatīt šeit

Foto nav mans, bet no viņu mājaslapas.

Mārtiņdienas gaiļa spēles


No izseniem laikiem nāk ziņas, ka Mārtiņdienu gaida katrs bērns. Vai tā ir šodien? Jā un nē, jo pirms 20 gadiem atjaunotā Mārtiņdienas tradīcija ir nostiprinājusies bērnudārzos un skolu jaunākajās klasēs, bet ne ģimenēs.

Tomēr ir vēl viena sabiedriski aktīva cilvēku grupa, kas tagad nāk talkā folkloras draugiem, kuri aizsāka un turpina Mārtiņdienas svinēšanu. Tie ir veikalnieki.

Sanāk, ka Mārtiņdienu svin un svētī.
1) skolās un bernudārzos mazi bērni ar savu audzinātāju palīdzību,
2) Brīvdabas muzejos un klubos folkloras draugi ar savām ģimenēm,
3) cilvēki, kuri apmeklē lielveikalus, jo veikalnieki pārdošanas veicināšanai izmanto dažus tradicionālus elementus.

Kāda loma te spēlēm un dejām, kas Mārtiņdienā tik svarīgas?

2) un 3) gadījumā ir atbildīgi cilvēki, kas dancina veikalu vai svētku apmeklētājus. Tur viss skaidrs. Kas nu ir folkloras kopas repertuārā, tas nu tiek izdancots. Tas pa lielam ir :
1) Kas dimd, kas rīb,
2) Kur tu teci gailīti mans,
3) Mārtiņami gaili kāvu
....un tas gandrīz vai viss.

Varētu teikt, ka to pašu danco un spēlē arī bērnudārzos un skolās. Tomēr tas nebūs tiesa.
Te ir foto no Rīgas 266. bērnudārza (vadītāja Kristīne Indersone), kur ļoti lietpratīgi rīko Mārtiņdienu. Līdzās jau zināmajām Mārtiņdienas norisēm, sava vieta ir arī ašākām spēlēm un pat dzīvam gailim. te jūs redzat attēlus, kur Mārtiņtēvs tēlo Melno Mārtiņu un kopā ar Katrīnu un Mārtiņbērniem dejo pāru danci "Mārtiņ steidzies"



Sarīkojuma Saimniece Sanda Neiberga ar scenāriju. Otra saimniece Līga Gorska turpat tuvumā vaktē gaili, ko tēlo Vineta Šmite, bet otrā attēlā – abas saimnieces un abi gaiļi:)

Paldies Ezeres saimniecei par gudro un kārtīgo gaili Pēci!
Paldies Līgai un Vinetai par atbalstu fotogrāfiju tapšanā!

Kādas spēles spēlējām šajos Jāņos?

Vispirms atvainojos tiem simtiem interesentu, kas šajos Jāņos meklēja ziņas par vasaras saulgriežu rotaļām un spēlēm. Patiešām noslinkoju, jo šķita, ka lielas intereses nebūs. Krīze taču;)

Lai citu gadu tā nebūtu, tad jau tagad ievietošu ziņas par tām spēlēm un rotaļām, kuras pieredzēju 2009. gada Jāņos un, kas noderē†u 2010. un citos gados.

Vispirms jāsaka, ka katra spēle, kas iet pie sirds, Jāņos noteikti izdarāma. Protams, svarīgākā vieta un nozīmē atvēlama rituālām spēlēm un horeogrāfiskām norisēm.

Sākumā dažas vispārīgas ziņas un domas.

1) Jāņu horeogrāfiskajās norisēs ir daudz spēles elementu. Pat parasts divdaļīgs dancītis pārvēršas par aizraujošu sacensību starp meitām un puišiem.
2) Viena no aizraujošākajām lietām ir apdziedāšanās. Taču tā nav tikai dziesma ar otru dzimumu kaitinošiem vārdiem. Kustībām ir ne mazāka nozīme kā tekstam.
3) Visaizraujošākās ir fiziskās varēšanas spēles – tā nosaucamas tās izturības, veiklības un spēka pārbaudes, kas tā patīk puišiem un dažai labai brašākai meitai. Tā spēlēja visos laikos un arī tagad tās vēl joprojām ir lielā cieņā.
...
turpmāk vēl

Mežā eimu, mežā teku!

Pulkā eimu, pulkā teku, kam šogad aprit 25 gadi, šoreiz ritēs ar zīmi Mežā eimu, mežā teku un ir iekļauti 2010. gada Skolēnu dziesmu un deju svētku sagatavošanas programmā.
Pievienoju rīkotāju sastādītu programmu:

Bērnu un jauniešu folkloras svētki
MEŽĀ EIMU, MEŽĀ TEKU 2009

X Latvijas skolu jauntnes dziesmu un deju svētku folkloras programmas modelēšanas
NACIONĀLAIS SARĪKOJUMS RĒZEKNĒ
23.maijā

Laiks Norise Norises vieta
10.00 - 13.00 Rēzeknes taka 1.grupai
Izzinošā dabas taka Sarkaņu kalnā 2.grupai Rēzeknes pilsēta un apkārtne

14.00 Dievkalpojums Rēzeknes katedrālē Rēzeknes katedrāle
15.00 Svētku ATKLĀŠANA (X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku folkloras programmas ievaddaļas mēģinājums) Festivāla parks
no 15.45 Mēģinājumi vakara koncertam Festivāla parks
16.30 – 18.00 Kopmuzicēšana (X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku folkloras programmas muzikālo starpspēļu un danču pavadījumu mēģinājums) Rēzeknes Kultūras nams
16.00 – 18.00 Izzinošā dabas taka 1.grupai Sarkaņu kalns


19.00 Folkloras konkursu uzvarētāju KONCERTS (X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku folkloras programmas I.daļas mēģinājums) Festivāla parks
20.45 – 22.30 Danči (X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku folkloras programmas danču programmas mēģinājums) Festivāla parks
21.00 – 22.30 Stāstu laiks (X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku folkloras programmas mēģinājums) Rēzeknes Kultūras nams
23.00 vakarēšana skolotājiem skolā
23.00 naktsmiers Skolās

24.maijā

9.30 – 11.30 X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rotaļu un spēļu programmas mēģinājums Festivāla parks
11.30 – 12.30 Mēģinājumi novadu koncertam Festivāla parks


13.00 - 15.00 NOVADU koncerts (X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku folkloras programmas II. daļas mēģinājums) Festivāla parks
15.00 Svētku NOSLĒGUMS (X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku folkloras programmas noslēguma mēģinājums) Festivāla parks
11.00 – 16.00 Amatnieku tirdziņš un amatu prasmju demonstrējumi Festivāla parks

Masku spēles


Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts ir izdevis Aīdas Rancānes grāmatu „Maskas un maskošanās Latvijā”. Grāmata sagatavota ar Valsts pētījumu programmas „Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru” atbalstu.

Grāmata piemērota visiem, kam patīk masku spēles! Tas nozīmē, ka nekāda spēlēšanās ar maskām un maskās nevar notikt, ja neesi lasījis un pats izmēģinājis maskas.

Spēles un rotaļas bērnudārzā

Vai pirmskolas iestādēs vajadzīgas spēles un rotaļas?
Protams, atbildēs katrs cilvēks. Tikai kādas?
...
Par šo tēmu ir vērts padomāt!