Ziemas spēle jauniešiem

Jauniešiem (skolēniem, ģimnāzistiem, studentiem) nereti savos tusiņos nākas gralaikoties tikai viena iemesla dēļ – nav kas uzņemas vadīt interesantas un aizraujošas spēles. Dažkārt pat gadās, ka jaunieši maldīgi domā, ka tradicionālās spēles būs garlaicīgas. 
Te ievietotajā video mēs redzam, ka Pļavnieku ģimnāzistiem diezgan labi patīk senā, tradicionālā spēle ar āboliem, kad tie ir jātransportē, sacenšoties, kura komanda to izdarīs ātrāk.


Te pievienoju arī spēles aprakstu:
1) sākuma stāvoklis.
Izveidojam 2 komandas. Ļoti labi der, ja ir puišu un meitu komandas. Komandas var stāvēt viena otrai pretī līnijā vai arī kopīgā aplī.
2) spēlētāji padod viens otram ābolu, turot to zobos. Uzvar komanda, kura ātrāk veic ābola (ābolu) transportēšanu. Zaudā tā komanda, kura vai nu nepaspēj ātrāk par otru padot ābolus, vai nu to nomet zemē.
3) turpinot spēli, no āboliem gatavo sniegu un ēd saldumu gardu muti.

Priecājieties, mani bērni!

Sporta spēles bērnudārzā!


Tuvojoties Lāčplēša dienai, Rīgas 266. bērnudārzā notika jaukas spēles vecākiem ar bērnien un bērniem ar vecākiem! Vairākas spēles ir pieminēšanas vērtas:
1.Spilvenu kauja. Divas spēlētāju draudzes met pāri spēles laukuma viduslīnijāi viena otrai spilvenus. Uzvar tā draudze, kuras pusē ir mazāk spilvenu. Piemēram, katrai draudzei ir pa 6 spilveniem, bet spēles beigās ir vienaā pusē ir 2, otrā 8 spilveni. Tātad, uzvar tā draudze, kurai ir 2 spilveni.

Vislielāko prieku sagādāja virves vilkšana – visi 24 bērni pret vienu tēti...kā domājat, kas uzvarēja? protams, ka atminējāt...bērni dzīvsvarā (24 bērni x 20 kg = 480 kg) pārsniedza tēti (100 kg), tieši 4,8 reizes

Zemundes dārzā Lielais ruksīšu hokejs!



Zemundes dārzā Polija sagrāva Latviju ar rezultātu 4:2.  Par to sagrāvi nesāp galva. Pēc rezultāta 2:2 ielaidām vārtus papildlaikā, lai poļi neraudātu, bet vieni vārti iesitās vēl klāt. 

Galvenais bija spēlētprieks un tas, ka necieta neviena dzīva radība, lai gan par dažām skudrām to droši nevar teikt. Apdauzītas cilvēku kājas neskaitās.

Kas bija maisos?


Visiem patīk vērot spēli, kurā divi spēlētāji cenšas viens otru izsist no līdzsvara ar siena maisu palīdzību. Patīkamu pārsteigumu dabūju vakar (7. jūlijā), kad koncertā Ķīpsalas hallē ieraudzīju maisu kauju pārveidotu par horeogrāfisku etīdi lielajā dejas uzvedumā No sirsniņas sirsniņai.

Neliekuļošu, ja teikšu ka maisu kaujas deja man patika visvairāk! 

Attēlā – Maisu kauja 2007. gada vasarā Jūrmalas pilsētas svētku laikā Jomas ielā.

Videofragments – Maisu kauja pārtapusi par deju ar maisiem, kurā iekļauti spēles elementi.

Iespēlējam Jāņus!



Visi tik runā, ka Jāņi ir jāielīgo. Mēs Jāņus mākam iespēlēt un ierotaļāt. Šodien Kurbadā un Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, rīt un parīt pa visu Rīgu.


Jāņi nav tikai vārdadiena. Jāņos Jāni ievēl no klātesošiem jauniem vīriešiem. Gan baltiem, gan senajiem etruskiem (romiešu priekštečiem) bijuši līdzīgi rituāli  – cienījamākais no visiem tad sēdējis ozola staba galā un sitis vara bungas. Tā arī mēs ievēlējam Kurbada Jāni. Lūk attēlā viņš ar ozollapu vainagu galvā iet slaveno riņķa rotaļu – Lielais Jānis, mazais Jānis.

Šodien spēlējām arī  deju-spēli uz soliņa – 
spēlētājiem bija jādejo pa soliņu un jāapmainās vietām. Ja gadījās nokrist, tad vainīgajam bija jāizpērk sava vaina, plūcot ķiršus. Tā senlaikos sauca smalkāku bučošanos.

Atsauksmes un domu drumslas

Tautas spēļu lauks PEPT Nacionālajā sarīkojumā ir izsaucis aktīvāku domu apmaiņu, nekā tas ierasts. Gribu padalīties ar cilvēku vērtējumiem un savām pārdomām par spēlēm un to izmantošanas iespējām.
E. S.
Spēles iespējas cilvēkus saliedēt, motivēt un visādi citādi iekustināt ir, varbūt, neizsmeļamas. Tautas jeb tradicionālās spēles, ir īpašas ar to, ka piedāvā arī etnisku piedzīvojumu un pārdzīvojumu. Lai to nodrošinātu par spēļu rīkiem jeb mantām tiek izmantoti no dabas materiāliem izgatavotas spēļu mantas (kārklu lingas ar kaņepāju auklām, priedes un bērza skali, egles ķekatas un pat rakstaina sega). Daļa spēļu mantu, kā pakavi, nēši, spaiņi, soliņi, segas, palagi ir sadzīves priekšmeti, kurus arī mūsdienās izmanto to paredzētajai vajadzībai. Par spēļu mantām tie kalpo tikai spēles situācijā. 

Evita Rūrāne (2. kurss 22b, EKA).
Šī bija lieliska iespēja piedalīties folkloras svētkos un iegūt jaunus iespaidus,un arī studentiem pašiem atpūsties svaigā gaisā. Diena bija tiešām izdevusies.Paldies par to. No bēniem, kas piedalījās šajos folkloras svētkos un tieši mūsu spēlē ko vadījām (tas bija Maizes galds) dzirdējām tikai pozitīvas atsauksmes un arī skolotāji, kas nāca līdz ar bērniem piedalījās šajā rotaļā, tas jau liecina to, ka iecerētais bija izdevies, jo spēlēt gribētāju bija ļoti daudz!

Kristīna Goča (2. kurss 22a EKA)
Mani personīgi aizkustinaja tas, ka šeit nevaldīja sabiedrības aizspriedumi - šeit bērni varēja justies ērti un gaidīti, pat tie mazliet bravūrīgakie, atstumtakie, tie mazliet neveiklākie un pat tie, kurus daba nav palutinājusi. seit neviens viņus neatstūma, neviens neaprunāja. Viņi visi varēja izbaudīt šos priekus, neuztraucoties par neko.
Šāda veida pasākumi sniedz tikai pozitīvas un jaukas atmiņas, tie tuvina un padara šos cilvēciņus labākus!!!

Uldis Staņķis (2.kurss 22b, EKA)
Manuprāt, spēles, kas norisinājās Salaspilī bija ļoti interesantas! Tāda veida pasākumi bērniem un jauniešiem ļoti patīk. Stimuls tajos piedalīties ir nevien lieliska atpūtas iespēja, bet arī mazās balviņas, ko bērni var iegūt piedaloties kādā no disciplīnām. Pēc manām domām pasākums bija veiksmīgs un izdevies. Protams, lai izveidotu pasākumu, kur ierastos daudz vairāk dažādu vecumu bērnu, ir nepieciešamas finanses kā arī vairāk pasākumu rīkotāju. Prātīgi būtu piesaistīt sponsorus, kas atbalstītu katru konkrēto disciplīnu, piemēram, disciplīna būtu ar nosaukumu danonki rata griešana.. Varbūt 1.jūnijā - bērnu aizsardzības dienā bijāt Mežparkā, tur varēja aplūkot ko līdzīgu Salaspils pasākumam, tikai daudz nopietnāku, plašāku un lielāku ar visiem sponsoriem, balviņām, pasākuma vadītāju, skatuvi un atrakcijām.. Bet visā visumā arī Salaspils pasākums bija izdevies.

E.S.
Abi sarīkojumi atšķiras pēc mērogiem, tas tiesa.
Par to tirgus elementu  spēle nosaukta zīmola vārdā) klātbūtni pept sarīkojumos esam daudz diskutējuši un līdz šim atteikušies, bet nākotnē tas, protams, var mainīties.

Šoreiz svarīgi, bija rīkot bez finansējuma vai ar nelielu pašfinansējumu (piem., sava degviela, ēšana u.c.) Es arī par to nekādu atalgojumu nesaņēmu. Citreiz var izrēķināt, cik tas maksā un tas nebūs maz.

Pieņemu, ka tautas spēles var iekļaut arī lielu svētku programma, līdzīgi kā 1. jūnijā. Patiesībā būtu ieinteresēts to darīt, ja ir vismaz tāda jauka komanda, kādi bijāt jūs.

Evita Zemeša (2.kurss k22b EKA)
Liels plus bija tas, ka mums bija iespēja iegūt praktisku pieredzi spēļu vadīšanā, kā arī saprast to, ka tikai ar augstskolā iegūtām zināšanām nepietiek, lai veiksmīgi darbotos kultūras jomā. Protams, arī turpmāk augstskolai vajadzētu domāt par to, kā studentiem vairāk iegūt zināšanas praktiski.Salaspilī vadot spēles mēs ieguvām lielāku pieredzi komunicēšanas jomā, kā arī ieguvām daudz pozitīvu emociju.
Trūkumi, kas bija Salaspilī:
- pietrūka dalībniekiem laiks, lai izietu visas spēles. Bija tādi, kas nepaspēja, jo bija jāiet uz mēģinājumu:
- kā arī nevarēja atšķirt kolektīvus, lai izdalītu katram balvas. Dalībnieki bija sajaukušies.
Es varu salīdzināt tikai ar "Spēļu dienām". Abi sarīkojumi bija līdzīgi - abos gadījumos bija radošās darbnīcas un spēles. "Spēļu dienās" bijas jāveic dalībniekam notiekts maršruts, un dalībnieki bija ieinteresētās personas, nevis kolektīvi kā tas bija Salaspilī. Es nevaru kādu no sarīkojumumiem izcelt, jo abi bija noorganizēti vienlīdz labi.Tie ir sarīkojumi, kuri ieinteresē cilvēkus.

Mārtiņš Sants (2. kurss k22b, EKA)
1) Praktiska zināšanu apguve, manuprāt, ir daudz vērtīgāka par sausas teorijas apguvi, ko students pēc mēneša tā pat ir aizmirsis. Jo svarīgi tas ir tieši šādā nozarē, kuru varētu salīdzināt ar peldēšanu - izlasot teoriju par peldeešanu, cilveeks nekad neiemaacīsies peldēt, ja vien pats nepraktizēsies un nemācīsies gan no labās, gan sliktās pieredzes. Menedžerim/Vadītājam ir jāprot komunicēties, atrast dažādus risinājumus neparedzētās situācijās, domāt kreatīvi,cīnīties un meklēt, ko nevar apguut teorētiski bez prakses. Šī iemesla dēļ, domāju, ka piedalīšanās sarīkojuma organizēšanas darbos sniedza studentiem daudz lielāku pieredzi un interesantāku, kā arī noderīgāku zināšanu apguvi, ņemot vērā to, ka kursa laikā tika pasniegtas arī noderīgas teorijas zināšanas, kuras tika parādītas arī praksē.
2) Patika, ka studenti spēja pielāgoties spēļu norises apstākļiem un dalībnieku vēlmēm, rīkojot spēlēs gan kā sacensības, gan mācot, gan izklaidējot, tādejādi vairāk ieinteresējot un izklaidējot dalībniekus.
3) Domāju, ka laba motivācija bija bērnu smaidi un prieks, kas liecināja par spēļu izdošanos.
Runājot par spēlēm, esmu piedalījies vairakās kāzās, kā video operātors, kur spēles ir neizbēgama vakara sastāvdaļa. Bieži ir nācies redzēt, ka vedēji tik ļoti pieturas pie sava izveidotā plāna (gan spēļu ziņā, gan teikto runu u.c. ziņā), ka nākas iejaukties, piemēram, muzikantiem un glābt vakaru, jo viņi ar savu pieredzi jau zin, ko kādi cilveki vēlas, kā iziet no dažādām situācijām utt

Anda Vīnberga

Vislielākias prieks šo spēlu laikā bija bērnu interesu un iesasistīšanās. Sākumā mūsu grupai, kura Salaspilī pārstāvēja spēli "Maizes galds", šķita, ka tas nav nekas intertesants un bērniem tas var likties garlaicīgi, bet... mēs maldījāmies!! Tas tiešām bija ļoti interesanti un aizraujoši vēl jo vairāk, ka spēlēt gribētāji bija dažāda vecuma cilvēki un viņu līdzjutēji arī bija lielā sajūsmā par šo spēli. Vislabāk man atmiņā ir palicis kāds jauns zēns, kuras nebija plaukstu, bet viņš bija tik ziņkārīgs un tik brašs, ka vēlējās spēlēt mūsu spēli (te nu ir jāsaka, ka zēns tiešām bija ļoti drosmīgs, jo mūsu spēles laikā visu laiku bija ar vienu roku jātur "galds"... Patiess prieks par tiem cilvēkiem, kuri parasti nav manīti piedalāmies spēlēs vēl jo vairāk šāda tipa spēlēs, kurās cilvēku defekti vai nelaimes gadījuma sekas ir pastiprinātā apkātrējo uzmanībā....
Uzskatu, ka šādas spēles ir vajadzīgas kaut vai tādiem cilvēkiem, kāds bija šis zēns dzīves sagrautiem, tomēr bezbailigiem un varošiem...
Liels paldies!!!

PEPT spēļu laukā darbojas EKAs studenti!






Svētdien, 25. maijā Salaspils NBD notika folkloras svētku Pulkā eimu, pulkā teku Nacionālais sarīkojums, kurā aktīvi piedalījās trīsdesmit astoņi  Ekonomikas un kultūras augstskolas 2. kursa studenti, kuri kārtoja eksāmenu studiju kursā Svētku un sarīkojumu vadība.

Studenti, lai nokārtotu eksāmenu, lektora E. Spīča vadībā rīkoja tautas spēļu nodarbības folkloras svētku dalībniekiem un Nacionālā botāniskā dārza apmeklētājiem, kuru kopējais skaits pārsniedza 2000.  

Bērniem un pieaugušajiem patika visas spēles, bet vispieprasītākās bija Skalu lecis, Ruksīši un Ķekatu skrējiens.

Par godu bērnu folkloras svētku tēmai, bija sagatavota īpaša spēle Maizes galds.  

Lingošana un Bumbas dancināšana prasīja zināmas iemaņas, jo šīs spēles mūsdienās ir pasvešākas, kurpretī Soliņdancis, lai arī tikai nesen kā atjaunots, jau ir izpelnījies zināmu popularitāti, kā atrakcija bērnu un jauniešu tusiņos.

Senāk izplatīta, bet pēdējā laikā aimirsta spēle, ir Rata ritināšana jeb dzīšana. Toties Lielā lecamaukla ir labi pazīstama katram skolēnam. Katru spēli sākumā izmēģināja spēļu vadītāji, lai būtu droši, ka izdosies to bērniem pareizi iemācīt.

Spēļu sarīkojumu nodrošināt palīdzēja arī Brīvdabas muzeja spēļu meistars Aldonis Baldiņš, kurš sarīkojuma vajadzībām piešķīra ķekatas, ratus un iemācīja gatavot lingas. EKAs vadība spēļu vadītājiem sagatavoja īpašus kreklus. Balvas labākajiem piešķīra uzņēmumi Origo, Upe un biedrība Mārketinga padome.

Studenti sava pasniedzēja vadībā bija sagatavojuši arī vairākas citas spēles, kā piemēram – Maisu ķēniņu un Naglotavu, kuras parādīs kādā citā Tautas spēļu sarīkojumā. Gaidiet ziņas!

Peptiņš ir klāt! Ejam rotaļās!




Jā, bērnu un jauniešu folkloras festivāls Pulkā eimu, pulkā teku, ko paši bērni un pat rīkotāji mīļi dēvē par Peptiņu beidzot ir klāt. Šodien Brīvdabas muzejā Rīgā jau no paša rīta skan pulkānācēju balsis. Bērni priecīgi satraukti par notikumu – pielaiko jaunās nozīmītes un izmanto katru brīdi spēlēm un rotaļām. Attēlā redzam arī visvecāko svētku dalībnieci – Mārīti Osi, kas piedalījusies visos svētkos kopš 1984. gada.

Tautas spēles Salaspilī, 25. maijā! Sākums 10.30

Tautas spēles ir iekļautas bērnu un jauniešu folkloras svētku Pulkā eimu, pulkā teku programmā.

Tautas spēles organizē Ekonomikas un kultūras augstskolas studenti. Es arī tur būšu;)

Seko informācijai!

1) Skalu lēkšana ,
Skalu lēcēji lec pa lielu (ap 10m2 skalu krustu) Nepieciešami 8 –10 skalu pāri.
2) Ruksīšu hokejs
Hokejisti dzen "ruksišus" no centrālās bedres savā bedrītē. Uzvar tas, kurš aizdzen visvairāk.
3) Naglotava
Divi spēlētāji naglo. Kurš ātrāk? Nepieciešami 3 bluķi, 3 āmuri un daudz naglu. 
4) Ķekatu skrējiens
Spēles dalībnieki skrien visi reizē pēc komandas līdz noteiktam mērķim. Jāievēro drošības pasākumi.Nepieciešami 2 – 4 dažāda garuma ķekatu pāri. 
5) Lingotava
Sēētāji mest kartupelīšus mērķī. Nepieciešamas 4 lingas un mazi kartupelīši. Uzdevums – iemācīties darboties ar lingu. 
6) Rata dzīšana
Divi spēlētāji dzen katrs savu ratu. Kurš ātrāk tiek līdz nospraustajam mērķim un atpakaļ.
7) Maisu kauja jeb maisu ķēniņš
Divi spēlētāji (Maisu ķēniņi) cīnās ar siena maisiņiem, kurš kuru nodzīs no troņa. Tronis ir zems bluķītis. Protams, katram vajadzīgs siena maišelis.
8) Bumbas dancināšana
Astoņi spēlētāji ar diviem palagiem met bumbas, kurš noķers.

Nenokavē, 4. maijā Spēļu diena Brīvdabas muzejā!






Sākums 12.00, bet jau no 11iem Vidzemes sētā varēja  iemēģināt tautas spēles kopā ar Aldoni Baldiņu un viņa čaklajiem palīgiem – Agnesi, Rozīti, Ernestu un Evitu no Rīgas un Līgu no Ventspils.


Kurzemes sētā darbojās folkloras kopas – Dimzēns  no Jelgavas un Senlejiņa no Siguldas. Abas muzicēja un iesaistīja apmeklētājus riņķa rotaļās un dančos. Ar Dimzēnu pat varēja uzlēkt skalus – pēdējā laikā izplatītu spēli. Skalu lēkšana gan bija arī Vidzemes sētā, bet vislielāko piekrišanu guva šaušana ar lielgabalu.

Spēļu dienas programmā bija iekļauta arī filmas "Baldiņa senās spēles"  izrāde Saieta namā.

Foto:
1. Aldonis māca spēlēt čigānus un zirgu,
2. Skalu lēkšanas demonstrācija ar Rozīti un Evitu,
3. Līga un Senlejiņa,
4. Slavenais Aldoņa lielgabals ir pielādēts!
5. Agnese bērnu māca staigāt ar ķekatām.


Rotaļas Eiroparlamentā

Interesanta ziņa parādījās vakar. Eiroparlamenta delegāti iet latviešu rotaļās! 
Tā ziņoja Saiemas Eiropas Savienības informācijas centrs.  Te ir mājas lapas adrese atsaucei:
http://www.eiroinfo.lv/pages/ESIC/content_list.jsp?category_id=11&chapter_id=303&content_id=10572

Sīkāku paskaidrojumu atradu šeit:
http://www.latviesi.com/jaunumi/country/Beļģija/theme/Latvieši%20pasaulē/nr/2023

Tātad Eiroparlamenta delegātus var kustināt un regulēt ar latviešu rotaļu palīdzību :)
To derētu ielāgot katram rotaļniekam.

Rotaļnieku konkursa vērtējums

Kāds bija šis rotaļnieku konkurss? Vai tika saniegts mērķis – veicināt rotaļu un spēļu vadīšanas mākas attīstību? Par to izsakās vērtētāji un konkursa dalībnieki.

Vērtētāji:
Velta Leja (Jelgava): Iepriecināja dalībnieku drošais stāstījums un prasmīgā rotaļu vadība. Izvēloties pārsvarā rotaļas (resp. – rotaļspēles) ar skriešanu un ķeršanu piem., Vilks un avitiņas, Diena un nakts vai kāda priekšmeta meklēšanu piem., Gredzena meklēšana, Mantas meklēšana, manuprāt pietrūka rotaļu ar dziedāšanu. Vienīgi rotaļa Pagriez, pagriez tika pavadīta dziedot. 
Ļoti pārliecinoši savu izvēli pamatoja Antra Patmalniece no Vārkavas. Spēli Lapsa vistu kūtī meitenei iemācīja viņas vecmāmiņa. Arī Līvānu rotaļniece Māra ar spēli Stārķis un vardes guva vērtētāju un dalībnieku atzinību. Rotaļnieks Gundars Braže no Ceraukstes visus iesaistīja smīdināmajā spēlē Kaķītis. 
Šogad jauninājums bija galda spēles. Kā papildinājums tās patīkami dažādoja sarīkojumu.
Elīna Kūla–Braže
(Ceraukste): Lai arī turpmāk veicas spēlēšanās un jaunu spēļu iedzīvināšana!
Gatis Vidiņš
(Jelgava): Vērtējums rotaļniekiem ir loti pozitīvs!  Salīdzinoši daudz jaunas un aktīvas spēles, kurās var piedalīties lielāks jauniešu pulks. Interesantas arī likās galda spēles. Tiksimies pēc gada!
Vita Talla (Krustpils): Nākotnē varbūt rosināt,veicināt,mudināt pievērsties arī rotaļām ar dziedāšanu. Ja ir daudz dalībnieku, var būt arī rotaļas un spēles, kas interesantas un saistošas ir vairums jaunākā vecuma bērniem un spēles, kuras patīk jau padsmitniekiem. Varētu arī publikā būt bērni, kuri nedarbojas folkloras kopās un atnākuši tikai uz konkursu izpriecāties. Veiksmi turpmāk!
Ināra Salava
konkursa, vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja(Ventspils): Prieks un pat ļoti liela interese par rotaļām un spēlēm vērojama gan bērnu, gan jauniešu sarīkojumos. Rotaļās un spēlēs labprāt piedalās jebkura vecuma sabiedrība, ja vien ir interesants sarīkojuma vadītājs. 
NOVADOS. Iesaku folkloras kopu vadītājiem noteiktā mēneša dienā (vienreiz vai divreiz mēnesī) vadīt un mācīt rotaļas savās skolās vai tradicionālās kultūras centros. Šādus regulārus sarīkojumus var veidot kā rotaļnieku konkursus. Konkursos var vērtēt: 1) katru folkloras kopu, 2) skolēnus atbilstoši viņu vecuma grupām. Konkursus var tematizēt: 1) dzimšanas dienas spēles un rotaļas, 2) kāzu spēles un rotaļas, 3) gadskārtu rotaļas utt., Mēs , Ventspilī, jau tā darām. Atbrauciet 22. aprīlī uz Ūsiņdienu Tārgalē un 1. jūnijā uz Ventspili. Ventspilī Bērnu svētku ietvaros rīkosim Lielā rotaļnieka konkursu ģimenēm. Konkursā ģimene pusstundas laikā var iegūt Lielā rotaļnieka nosaukumu, ja vien aktīvi piedalās.
RĪGĀ. Vēlu konkursam attīstīties tikpat sekmīgi kā līdz šim!
Anna Kārkle
(Līvāni):
Konkursa norises vadītājs, Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) students Guntis Nurža: Esot šajā rotaļnieku pasakumā, sapratu, cik gan daudz rotaļu un spēļu, kuras es nekad nebiju zinājis. Redzēju, cik labi mazie rotaļnieki māk pasniegt savas rotaļas un, cik aktīvi tie ir savā vecumā.
Šis pasākums ir pozitīvs visā savā būtībā, pozitīvs ar to, ka bērni apgūst arvien jaunas un jaunas rotaļas un gūst pieredzi, iemācās sevi pasniegt citu priekšā. Pasākums ir laba iespēja arī iegūt jaunus draugus un labi pavadīt laiku.
Piedaloties kā rotaļnieka vadītājs redzēju, ka jau tagad daži labi bērni ir ar talantu būt līderiem.
Kopumā uzskatu, ka pasākums ir izdevies un novēlu veiksmi arī turpmāk.
Konkursa brīvprātīgā darbiniece no EKA Agita Popoviča
1) Vispār man patika, ka šāds pasākums tie rīkots bērniem. Patīkami, ka bērni iesaistās šādos konkursos, tā ir sevis pilnveidošana, kas noderēs turpmākajā dzīvē. 
2) No viena skatu punkta negatīvais bija tas, ka bērni gribēja rotaļāties, bet sarīkojuma laiks tam  nebija tik daudz atvēlēts.
 3) Viens no ieteikumiem – vajadzētu piesaistīt vairāk bērnu. 
Konkursa rīkotājs Ernests Spīčs:
Šo konkursu vērtēju kā iespēju sabiedrībai parādīt, cik talantīgi un prasmīgi vadītāji darbojas mūsu folkloras kopās. No pieredzes zinu, ka folkloras kopās ir daudz spējīgu bērnu, kas varētu nākotnē kļūt par līderiem. Viņiem dažkārt ir iespēja vadīt rotaļas savu draugu lokā, bet publiskos priekšnesumos, vadītāji reti kad uzticas saviem audzēkņiem. Apsveicams piemērs ir Līvānu folkloras kopa Ceiruleits. Kopas dalībniecei Mārai Rudzātei skolotāja Anna Kārkle nereti ļauj vadīt rotaļas pagarinātās dienas grupā. Tāda prakse ir veicinājusi meitenes izaugsmi un tādēļ viņa mūsu konkursā ir ieguvusi visaugstāko vērtējumu.
Vēl viena lieta. Mūsu konkursa noteikumi ļauj katram dalībniekam vadīt vismaz vienu rotaļu, spēli vai danci. Interesanti, ka gandrīz visi dalībnieki izvēlējās vadīt spēli. Acīmredzot, viņi bija pārliecināti, ka spēles vadīšana viņiem izdosies vislabāk. Tas saistīts arī ar to, ka rotaļās un dančos nepieciešams savu darbību pavadīt ar dziedāšanu, kas ir ļoti problemātiski divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, mēs bērniem nemācam dziedāšanu kustībā.  Otrkārt,  trūkst arī prakses, kur kopas dalībnieki var dziedāt rotaļu laikā.
Mūsu konkursa lielākā problēma ir tā, ka rotaļas visoptimālākās ir ierobežotam dalībnieku skaitam, kas nepārsniedz 30 dalībniekus. Tas saistīts arī ar rotaļu vadītāju spēju pārvaldīt auditoriju. Acīmredzot jāmeklē risinājums, kā konkursā iesaistīt vairāk dalībnieku, bet nepalielināt rotaļnieku skaitu līdz tādam, ko bērni nevar pārvaldīt. 
Konkursa laikā kopīgi nonācām pie šādiem ieteikumiem;
1. Rīkot konkursu brīvdienās, ne darba dienās. Konkursu varētu rīkot Brīvdabas muzejā, vienlaicīgi ar Spēļu dienu maija sākumā. Jau šogad iespējams apmeklēt BDM 4. maijā un iekļauties Spēļu dienā kopā ar meistaru Aldoni Baldiņu.
2. Skolotājiem rast iespēju ļaut rotaļniekiem vadīt rotaļas un spēles publiskos sarīkojumos.
3. Skolotājiem palīdzēt saviem rotaļniekiem aktīvi iekļauties rotaļu vadīšanā un dalīties ar savu pieredzi tīmekļa emuārā Tradiridiritam.blogspot.com.

Sākas rotaļnieku konkurss!


Šodien, 11.00 Rīgas Latviešu biedrībā notika rotaļnieku konkurss!

Sākumā visi dalībnieki, vērtēšanas komisija un sanākušie līdzjutēji piedalījās nebijušā akcijā – galda spēļu degustācijā. Tika izmēģinātas
 jaunas vai sen zināmas galda spēles. Spēļu bija daudz un nepietika uz galdiem vietas, bet tas netraucēja aizrautīgākos spēlmaņus galda vietā izmantot Rīgas Latviešu biedrības Baltās zāles rakstaino parketu.


1. attēlā var redzēt, ka bērni spēlē Pupiņu spēli uz "pasaulē lielākā galda" – RLB grīdas. 2. attēlā – labākie rotaļnieki, no kreisās – Sudraba rotaļniece Klinta, Zelta rotaļniece Antra, Sudraba rotaļnieks Artis, Zelta rotaļniece Māra.

Rīgas spēles Rīgas pilī


Svētdien, 31. martā Rīgas Skolēnu pilī notika Pulkā eimu, pulkā teku sarīkojums, kurā sava loma bija arī rotaļām un spēlēm. 
Vai vari atminēt kādu spēli spēlē puiši un uz ko viņi skatās? Savu versiju ieraksti šīs ziņas komentāru sadaļā!

Foto Madara Komarovska

Spēļu Meistars Aldonis










Sestdien, kad vārda dienu svinēja Aldoņi apmeklēju Brīdabas muzeju, lai satiktos ar Aldoni Baldiņu. Savā vārda dienā Spēļu Meistars Aldonis Kurzemes sētā demonstrēja savas spēles. Pakavēsimies viņa spēļu pasaulē. Foto redzam, ka meistars sildās saulītē kopā ar Brīvdabas muzeja apmeklētājiem. Video redzam, kā mazais Dzintars Jēkabs apgūst vilciņa virpināšanas prasmi kopā ar Meistaru.
Aldonis aicināja spēļu un rotaļu draugus nākt uz Brīvdabas muzeju 4. maijā. Tad te būs Spēļu diena un tas sola jaunus pārsteigumus un jaukus brīžus.

Rotaļnieki nāk, jaunas spēles sāk!


Rotaļnieku konkursam, kas notiks 1. aprīlī, jau pieteikušies vairāk kā 30 rotaļu un spēļu vadītāji no Raiskuma, Šķibes, Rīgas, Griķiem, Jēkabpils, Līvāniem, Salacgrīvas.

Konkursā katrs dalībnieks vadīs divas rotaļas vai spēles. Pēc konkursa un tā starplaikos varēsim iepazīties ar galda spēlēm, kuras rādīs vērtēšanas komisijas locekļi.

Vienlaicīgi Rīgas Latviešu biedrībā notiks arī Stāstnieku konkurss  Anekdošu virpulis 2008.

Neaizmirsti pieteikties konkursam!

Rotaļnieki un spēļu vadītāji var pieteikties rotaļnieku konkursam, kurš notiks 1. aprīlī. Laipni gaidīti. Par nosacījumiem, kontaktējies ar savu skolotāju vai raksti uz pept@inbox.lv.

Vai pasaules rekords Skalu lēkšanā?

 Skaties video un tu redzēsi, kā 23. februārī Meteņa rotaļu un spēļu darbnīcā mazs puisītis 17 sekundēs iemācās samērā sarežģītu lēcienu un vēl paspēj saņemt godam nopelnīto balvu 1 santīma apmērā.Vai tu arī tā vari?

Vai vari izdziedāt Tradiridiritamu?

Šis ir mazs stāstiņš par dziedātājiem. Tu jautāsi, kāpēc te – Tradiridiritama rotaļu un spēļu valstībā jāstāsta par dziedātājiem. Teikšu tā – nevienu rotaļu jau bez dziedāšanas nevar iziet. 
Nu tā. Svētdien 24. februārī Rīgas Skolēnu pilī notika dziedātāju konkursa Dziesmu dziedu Rīgas pusfināls. Dziedāšana bija varena – divas stundas aizritēja nemanot. Pie tam nevarēja taču spēlēt spēles, pat ar mobilo telefonu nevarēja spēlēties, lai 
netraucētu konkursa dalībniekus.
Te ir foto, kur redzami gandrīz visi dalībnieki ar skolotājiem un vērtēšanas komisiju. Dziedātāji rokās tur balvas un rakstus par saņe
mto komisijas vērtējumu.
Ja runājam par rotaļu vadīšanu, tad gribu izcelt dažus dziedātājus, kas, manuprāt, va
r labi vadīt rotaļas. Noteikti kā labākie jāmin Jānis F. un Kārlis B. (attēlā) no Kokles. Viņus raksturo droša uzstāšanās, vīrišķīgs balss tembrs un laipna attieksme pret auditoriju. Īpašu spēju savaldīties un spēcīgu gribasspēku p
arādīja Julita Š. no Mares. Viņai nācās 
spēlēt pavadījumu mazajai māšelei, kurai, aiz lielām bailēm, bija piemirsies dziesmas teksts. Māsiņas kopā cīnījās varonīgi. Ja dabūšu video, noteikti te ievietošu. Tautai savi varoņi jāpazīst. Gribu atzīmēt arī Elzu R. no Kokles. Viņai vienīgajai no visiem konkursantiem piemita tā retā spēja apburt klausītājus ar balss tembru un smaidīt! Jā, tieši smaidīt, jo gandrīz visiem pārējiem satraukums atspoguļojās sejā.

Meteņa masku spēles Jūrmalā. Izdošanās!



Ar lielu konfekšu, sīknaudas un šokolādes lietu beidzās Meteņa masku spēles Jūrmalā. Vēl vērtēšanas komisija paziņoja masku spēļu konkursa rezultātus un lieli, mazi meteņbērni devās...protams, ne jau uz mājām, bet uz nākošo viesmīlīgo pilsētu, kas pa ceļam. Uz Rīgu, lai Spices Lido atrakciju pilsētiņā turpinātu meteņot.

Lūk arī bildes! Masku meistara diplomu ieguva Daiga Sporne no Iecavas par masku DZĒRVE un par prasmīgo iejušanos dzērves tēlā.

Neatpalika arī Dāvis Atstars no Sermītes ar vienreizēji pārliecinošu tēlojumu GARĀS SIEVAS maskā.

Ļoti sarežģīta bija ĀZENES maska, ko kopā ar mammu bija darinājusi Katrīna Karele. Katrīnai ar to tika ļoti grūta maska, bet viņa samērā veiksmīgi ar to tika galā. Rezultātā – augstā 1. vieta!

Tomēr, laikam visneparstākais bija laiks. Iepriekšējā naktī Latviju pāršalca vētra, kas daudzas mājas atstāja bez jumtiem un 35 000 saimniecībām pārtrauca elektrības piegādi. Nākošajā dienā lija lietus. Tikai Meteņa dienā spīdēja saule un jaunieši varēja meteņot Jomas ielā par brīnumiem garāmgājēiem, kuru bija samērā daudz.

Gaidi jaunus foto un video!

Lūk arī viedeo!
 ČIGĀNIETES (Ināra Sālava) vadībā meteņbērni danco Kāja žogā!

Meteņa masku spēles Jūrmalā. Gatavošanās.




Jau 22. februāra vakarā pie Majoru kultūras nama piestāja autobusi un no tiem lēca ārā jaunieši ar dīvainiem saiņiem. Tie bija masku spēļu dalībnieki no Iecavas, Lēdurgas un Ventspils. Viņi devās iekšā kultūras namā un ieņēma labākās vietas nakts dzīvei. Stāsts nav par gulēšanu. Jaunieši un pa vidam arī bērni un vecāki ķērās pie masku gatavošanas. Masku darbnīcu vadīja LU Etniskās kultūras centra speciāliste Elīna Kūla– Braže. 2. attēlā redzams, ka maskas tiek gatavotas ar filcēšanas paņēmienu. 3. attēlā redzams, kā no dažādiem materiāliem top kazas maska. Kultūras nama lielajā zālē notika Meteņa spēļu darbnīca, ko vadīja horeogrāfs Ernests Spīčs.(5. attēls un video) Tur jaunieši papildināja zināšanas par Meteņa laika norisēm, kur tik liela vieta ierādīta abu dzimumu savstarpējām attiecībām, piemēram stafetēm un spēlēm ar pārģērbšanos. Visvairāk jauniešiem patika spēle Diena un nakts (skat video) un, protams, danči (4. un 6. attēls), kas sekoja tūlīt pēc tējas dzeršanas. Starp citu, tēju vārīja Ekovirtuve, bet Meteņa cepumus dāvināja sia Ļamirado.

Meteņa spēles Jūrmalā


Sestdien, Jūrmalā būs Meteņa masku spēles!

Uz Jūrmalu dosies meteņotāji no Ventspils, Tārgales, Zūrām, Rīgas, Iecavas, Sermītes un citām jaukām vietām!

Neuztraucies, Jūrmalā sniega nav. Fotogrāfija ir no pagājušā gada masku spēlēm. 

Vai tu arī būsi?

Ja nebūsi, nebēdā! Es pastāstīšu, kā gāja!

Foto: Ojārs Martinsons

Meteņa laiks – latviešu un ķīniešu jaunais gads. Ko spēlēsim?

Meteņa laiks ir laiks, kas jāvēro dabā, jo smagi var kļūdīties, ja seko tikai Saules kalendāram. Tātad Metenis un tam sekojošā diena – Pelnu diena ir maiņu dienas, kas katru gadu var būt citā datumā. Senāk Pelnu dienu uzskatīja par Jaunā gada sākumu. Šī skaitīšana tagad saglabājusies Ķīnā, bet Eiropā mums jau cits kalendārs.

Kādas spēles jāspēlē Metenī?

Īpašas Meteņa spēles notiek starp divām spēlētāju rindām (komandām). Īpatnība ir tā, ka katram rindas spēlētājam jāatkārto tā pati darbība, ko sāk izpildīt rindā pirmais. Sportisti reizēm šādas spēles tās sauc smalkā franču vārdā par stafetēm.

Es zinu tādas Meteņa spēles:

Lēkšana maisos. Līdz noteiktam mērķim jālec, iekāpušam maisā ar abām kājām.
Olas nešana karotē. Izstieptā rokā jānes ēdamkarote, kurā ielikta jēla ola.


Kādas Meteņa spēles zini tu?

Lūdzu, raksti jaunas komentāru sadaļā!

Metens gaida tavu spēli ar abām rokām!

Ir interese par konkursa Lielais rotaļnieks nolikumu.

Rotaļnieku konkursa
LIELAIS ROTAĻNIEKS 2008
nolikums

Konkursa mērķis un uzdevumi:
Konkursa “Lielais rotaļnieks” mērķis ir rotaļu sarīkojumu vadīšanas tradīcijas apgūšana un
tālākvirzīšana. Uzdevumi ir individualās izkopšana un sava novada rotaļu, danču un spēļu vadīšanas tradīciju iedzīvināšana sadzīvē, tai skaitā mūsdienu konkursa apstākļos.

Konkursa rīkotāji un vērtētāji:
Konkursu rīko LU Etniskās kultūras centrs (EKC) sadarbībā ar Valsts jaunatnes iniciatīvu centru (VJIC) un pašvaldībām. Konkursa finālu rIko Rīgas Latviešu biedrība.
Konkursa ceturtdaļfinālus rīko un vērtē folkloras kopu vadītāji. Pusfinālu rīko un vērtēšanas komisiju izveido novada koordinators. Finālu vērtē vērtēšanas komisija, kurā piedalās Latvijas rotaļu speciālisti(Zelta rotaļnieki).

Konkursa dalībnieki:
Konkursa dalībnieki ir bērni un jaunieši (6 - 18. g.v.) - kuri darbojas folkloras/deju kopās vai
folkloru apgūst mācību stundās skolās un interešu izglītības iestādēs. Dalībnieki piedalās
sacīkstes ceturtdaļfinālā savā mācību, interešu izglītības vai kultūras iestādē. Finālam
dalībnieki tiek izraudzīti pusfinālu kārtās novados. Rotaļnieki tiek vērtēti trīs vecuma grupās:
līdz 10g., no 11 līdz 14g., no 15 līdz 18 g.

Konkursa paraugnoteikumi ceturdaļfinālam un pusfinālam:
1) katrs dalībnieks stādās priekšā un sagatavo 3 norises, no kurām pēc konkursa vērtēšanas
komisijas izvēles vada 2 norises, kas atbilst vispārpieņemtiem priekšstatiem par tradicionālu
rotaļu, spēli vai danci;
2) izteiksmīgi un saprotami paskaidro katras rotaļas norisi;
3) norises laikā atrod savu vietu;
4) Nebaidās no publikas un saprot ka publika ir draugs, ar ko jāspēlē rotaļas, izteiksmīga
neuzspēlēta valodas tonalizācija;
5) rada dalībniekos prieku līdzdarboties;
6) pats aktīvi līdzdarbojas;
7) pateicas publikai par līdzdarbošanos.

Paraugnoteikumus ceturtdaļfinālam un pusfinālam novadu koordinatori var pielāgot sava
novada īpatnējai situācijai. Ieteicams konkursu rīkot tā, lai pirmajā kārtā katrs dalībnieks vada
vienu norisi.

Konkursa noteikumi finālam
Sacīkstes noslēgums notiek Rīgā, Rīgas Latviešu biedrības namā 2008. gada 1. aprīlī 1
Lai varētu piedalīties finālā, jāpiedalās pusfinālā un līdz 2008. gada 15. martam jāiesniedz
konkursa rīkotājiem divu norišu apraksti, kuros jānorāda 1) norises nosaukums un izcelsme, 2)
pamatojums, kāpēc izvēlētā norise patīk, 3) kāds atgadījums, kas saistās ar katru norisi.

Vērtēšanas kritēriji
Katrs rotaļnieks tiek vērtēts savā vecuma grupā individuāli un saskaņā ar izvirzītajiem
kritērijiem:
1) saprotamība – saprotami paskaidro norises būtību;
2) rotaļīgums – māk viegli iesaistīt publiku;
3) spēja pārvaldīt situāciju – kontrolē notiekošo,
4) spēja pārvaldīt telpu – māk orientēt dalībniekus telpā;
5) dabiskums – nesamākslota un neviltota pasniegšanas maniere.
Finālā katram dalībniekam vērtēšanas komisija piešķir Lielā, Sudraba vai Zelta rotaļnieka
vērtējumu. Visi dalībnieki saņem Atzinības rakstus. Uzvarētāji saņem labvēļu dāvanas.

Pieteikšanās konkursam:
Pusfināla uzvarētājus finālam piesaka novada koordinators ne vēlāk kā līdz 2008. gada 25.
martam, nogādājot pieteikuma anketas LU Etniskās kultūras centrā. LU EKC adrese: RLB,
Merķeļa iela 13, 427. kabinets, Rīga, LV – 1050, e-pasts pept@inbox.lv,
Neskaidrību gadījumā informācija pa tālruni 67222976, fakss 67034397,
Konkursa vadītājs – Ernests Spīčs.
Konkursa vērtēšanas komisijas vadītāja : Ināra Salava.
Komisijā: Anna Kārkle, Elīna Kūla-Braže, Velta Leja, Gatis Vidiņš.

Numuru spēle (ar siksnu)


Šajā spēlē uz brīvo vietu skrien dalībnieks, kura numurs ir izsaukts. Spēles vadītājs ar siksnu rokā apļa vidū gaida tikko izsaukto dalībnieku un ieper to, tā veicinādams dalībnieka ātrāku nokļūšanu jaunajā vietā un uzjautrinādams pārējos. Šo spēli mācīja Rīgas kopas Karagod dalībnieki.


Spēle tā iepatikās EKAs studentiem, ka sarīkojuma beigās to nācās spēlēt otrreiz.


Spēle ar spalvu


Ļoti veiksmīga izrādījās EKA k22a kursa studentes Jolantas Bušas piedāvātā spēle ar spalvu.

 
Te ir mazs foto un  video no spēles sākuma daļas. Šūpuļdziesmu bērniem dzied Ventspils skolotāja Ināra Salava. 
Video filmēja LU kopas Dandari pārstāves Ilze K. un Dace C.
Spēles apraksts sekos.



Kā gāja Tradiridiritamā?

Drīz, pavisam drīz te būs foto, video un jaunu spēļu apraksti. Piemēram spalvu  spēle, kas visus dalībniekus jau pašā sākumā noguldīja uz grīdas.

Tradiridiritams gandrīz klāt, jāsāk kājas kustināt!

Sveiciens Teņa dienā!

Tradiridirtams sola jaunas spēles, kuras gatavo gan EKAs studenti, gan Sprīdīša skola, gan Raiskuma rotaļnieki... Man arī padomā dažas spēles:)