Mana vēstule Ziemassvētku vecītim

Mīļais Ziemassvētku vecīti! 

Lūdzu atnes man tautas tērpu!

Gribu īstu tērpu (iekavās norādu cenu, lai tu man nepiedāvātu ķīniešulētospakaļdarinājumus)

1) Zābakus, vēlams melnas teļādas vai cūkādas ar stingru vēršādas pazoli (200.-)
2) Rakstainas zeķes ar valnīti, var būt baltas vai melnas, bet valnītim jābūt vismaz 15 cm platam (35.-)
3) Vilnas bikses no kvalitatīva auduma, lai neirst pa vīlēm. Pelēkas. ( 45.–)
4) Baltu linu kreklu, kas izšūts ar cauro vīli un krustdūrieniem. (60.-)
5) Vesti, var būt no vilnas vai lina ar zīda priekšpusi (36.-)
6) Celu jostu, 2,40 m garu ( 60.-)
7) Isos svārkus no tāda paša laba vilnas auduma kā bikses (60.-)
8) Garos svārkus no biezas vilnas vadmalas, garumā nedaudz zem ceļiem, baltus ar muduru izšuvumiem (220.-)
9) Cepuri, platmali no melna vilnas ar nelielu pievīti vai kranci (40.- +20.-)
10) Krekla saktiņu, vēlams no sudraba  (42.-)
11) Ja vari atļauties, tad arī vienu labu Nameja gedzenu, to gan no sudraba. (70.–)

Vecītis izlasīja manu vēstuli, nopūtās un teica. Labāk es tev atvedīšu Coca-Cola kasti ar skaistu, lampiņu virtenēm rotātu autovilcienu. Bet to tautastērpu tu sākumā apskati www.katramsavutautasterpu.lv un uz simtgadi gan jau pats sašūsi.

Tādu vēstuli es sāvā prātā sacerēju, kad šodien biju pie karstvīna glāzes klausījos projekta katram savu tautastērpu.

p.s. 2015. gada 11. decembrī Brīvdabas muzeja Priedes krogā notika Latvijas Nacionālā Kultūras centra projekta  “Katram savu tautastērpu” gada noslēgums un plānotāja “Dienrādis 2016” atvēršana. Piedalījas VIPi (Kultūras ministre Dave Melbārde, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, LNKC direktore Signe Pujāte, Lattelekoma direktors Gulbja kungs (viņi ir galvenie projekta finansētāji), Brīvdabas muzeja direktore Milleres kundze (muzejā notika ne tikai prezentācija, bet arī fotosesija) un  iespējams vēl kāds) Prezentāciju vadīja LNKC tirgvedības vadītāja.

Ernests pēc  atvēršanas kopā ar daļu no VIPiem

Tā es sēdēju pie eglītes un priecājos, ka man uzdāvāja Dienrāžus (Lielo un Mazo)

Vairāk uzzini:

http://www.katramsavutautasterpu.lv/

Margitas maskas

Inčukalna tautas namā, Atmodas 1a, līdz 31. decembrim apskatāma rokdarbu un masku izstāde. Līdzās grīdas celiņiem un adījumiem izstādē redzamas dabas materiālu maskas, kas paredzētas mūsu tradicionāliem Ziemas perioda masku gājieniem un spēlēm.

Kokvīra sejas maska. Ideja un īstenošana: M.Poriete, A.Ozoliņš 

Maskas darinājusi Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītāja Margita Poriete kopa ar siguldiešiem  Daigu Kļaviņu un Aināru Ozoliņu. 

Dabas materiālu maskas nav veidotas balstoties tikai uz ierastiem etnogrāfiskiem materiāliem, bet gan pētot zemnieku sētā pieejamos dabas materiālus, sadzīves priekšmetus un cilvēku izjūtas maskošanās laikā. 

Maskas ir viegli izjaucamas un materiāls turpmāk var pildīt savu uzdevumu – būt atkal par maisu, iekuru, zāļu tēju vai ikdienas apģērbu. Dažās maskās iezīmējas mūsdienu modes tendences, citās – jaušams viegls humors. Liekas, ka maskas varbūt “dzīvo” savu dzīvi.

Maskas ir veidotas Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas „Sprīdīša skolas” nodarbībām, bet tās tiek izmantotas arī skolotāju semināriem un gadskārtu sarīkojumiem Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Vairākas no šīm maskām ir jau iemēģinātas rudens - ziemas gadskārtās Turaidā kopā ar folkloras kopas „Senlejiņa” un Siguldas deju kopas „Sidrabdancis” dalībniekiem.

Dažās maskās ir viegli dejot un spēlēt mūzikas instrumentus. Par to pats esmu pārliecinājies, kad Brīvdabas muzejā man bija izdevība pielaikot Margitas maskas īpašā Mārtiņdienas Masku darbnīcā.

Vai Ziemassvētku vecītis ir Budēlis?

Kā zināms maskas sauc dažādi.

Galveno Ziemassvētku masku mūsdienās sauc par Ziemassvētku vecīti, Santaklausu jeb Salatēvu. Tiesa ir nianses un dažreiz pat būtiskas kā šī maska izskatās, bet tomēr tās misija un līdz ar to galvenie uzdevumi  ir vieni un tie paši:
1) nest paklausīgiem bērniem prieku (dāvanas, saldumus, rotaļlietas un spēles),
2) pabaidīt un pat iepērt nepaklausīgos (ar dusmīgu skatu, žagariem un skaļu balsi),
3) izdancināt visus sanākušos lielus vai mazus un pašam dancot visiem pa vidu,
4) uzklausīt priekšnesumus (pantiņus, dziesmiņas un pat dzeju)
5) pieņemt pateicību (sākot no labiem vārdiem līdz pat samaksai naudā un graudā).

Maska šī izskatās pēc pavecāka vīrieša un tāpēc tai piestāv sirmi mati, gara bārda, krunkaina seja un rešņa balss.  Protams liels kažoks (pamatā maskas stilistika atšķiras ar kažoka materiālu un krāsu) Netiek akceptētas nekādas sieviešu dzimtes Santas, Sala mammas vai Ziemassvētku vecenītes. Vismaz šo jomu emancipācija tikpat kā nav skārusi.

Tas pats jāsaka par Budēļu tēvu. Šī tradicionālā Ziemassvētku vecīša līdzinieka maska ir ar dažām īpatnībām, kas to padara pat par universālāku masku. Budēļu tēvam ir vēl pāris funkcijas, kas nav vecītim.
6) vadīt savu Budēļu bēŗnu saimi

Tas nu laikam būtu tā kā skaidrs:)

Neskaidrāks ir jautājums par pārējo masku līdzdalību un lomu.
Par tām citu reizi.

Ziemassvētku vecīša vārda diena!

Ja pieņemam, ka Sv. Nikolajs = St. Clauss = Sv. Klauss = Santa Klauss = Sala tēvs = Ziemassvētku vecītis, tad sanāk, ka 6. decembris ir arī Ziemassvētku vecīša vārda diena, jo tieši 6. decembrī ir Nikolaja vārda diena.

Tautā agrāk, kad vārds Klāvs bija populārāks nekā tagad, svinēja Niklāva dienu.  Niklāvs = Klāvs = Nikolajs.

Kāpēc šo rakstu? Ne jau tāpēc, ka pazīstu kādu Ziemassvētku vecīti. Tāpēc, ka Ziemassvētku vecītim, jeb Sv. Niklāvam ir "draugs" un "cīņu biedrs", kurš Santu pavada, kad tas apciemo bērnus.

Kurš tas ir?

Ne jau nu Šreks, Grinčs, briedis Rūdolfs vai Lutausis!

Tas ir Kazbuks.

Tieši tā! Mūsu vecvectēvi jauni būdami leca Kazbukos. Baidīja bērnus un jaunas meitas. Pēra ar žagariem katru nepaklausīgo bērneli, nevīžīgo meitu vai slinko saimnieci.

Interesanti, ka šo tradīciju atjaunojuši jauni puiši no Bavārijas un Austrijas. Izrādās, ka senā bukošanās tradīcija ir vilinoša. Tāpēc šādus Kazbukus, kurus augšvācu izloksnē sauc par Krampus jeb latviskojot par Krampjiem varam sastapt Ziemassvētku tirdziņos, kad tie skrien kā traki un tiešām izbiedē ne tikai palaidnīgus bērneļus, bet arī jaunas meitas un slinkas sievas. Vārdu sakot visus, kas nevīžo savu darbu kārtīgi darīt.

Attēlā redzams iespaidīgs Kazbuks, kurš uzņemts Zalcburgas Ziemassvētku tirdziņā 2008. gadā.

Ziemassvētku spēles un rotaļas

Image via Wikipedia

Ziemassvētku spēles, rotaļas un danči ar budēļiem!

1. – 4. klašu skolēnus piesaka skolotāji, skolu ārpusklases darba organizatori vai pat direktori. Vislabākais veids ir zvanīt Sprīdīša skolas direktorei Margitai tel.nr. 22059220.

Vairāk informācijas Rīgas Latviešu biedrības mājas lapā.

Pīrādziņi

Click to Play

Rotaļnieku konkurss Līvānos. Oskars Bērziņš vada spēli Pīrāgi bļodā. Ļoti piemērota spēle Ziemassvētkiem, kad pīrāgu cepšana un laikam arī ēšana iet pilnā sparā.
Traditional game competition in Livani (Eastern Latvia). Oskars B. and his game. ;

Folkloras TV – Budēļi pie Baltā nama un Doma laukumā

Click to Play

Folkloras TV News channel about Paganic masks in Riga center attending Charity Tv show and Christmas gifts market and bringing energy to people.
Producer and camera 1 Ernests Spics, camera 2 Tanja Gvozdeva.

Folkloras TV ziņu izlaidums par Ziemassvētku labdarības pasākumu pie nacionālās Operas un Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā. Abās vietās ir darbs arī budēļiem.

Silly billy-goat = Danču dziesma par āzīti, ne tikai gadskārtās dziedama.

  Danču dziesma par āzīti ir no tūkstošgadīgas senatnes, āža kults nāk vismaz no senajiem romiešiem un viņiem pieder arī tradīcija saulgriežos kaut āzi, kuram pirms tam "uzkrauj" visus savus personīgos grēkus – tātad – "grēkāzis"!

Jautājums: Kurās gadskārtās tad šī dziesma dejojama, ja jau DANČU DZIESMA?

Atbilde: Ziemassvētki un Metenis būs tie piemērotākie.

.
Click to Play

Music and song about silly billy-goat belongs to the really old European tradition which comes from ancient Rome.

Performed by folklore group Raksti from Jekabpils (eastern Latvia). Artistic director Vita Talla.

Captrured during the National folk musicians contest in Riga, Latvia, 2010.

Kā tad ar to Bluķa vikšanu? Velkam vai nevelkam?

Te vienuviet vairākas ziņas par to, kā mūsdienās bluķa vilkšana notiek. Senākos laikos, kā hronikas vēsta, tad bluķi vilkuši ap Ziemassvētkiem.

Te apskatāms D-FAKTU rakstiņš par to, kā bluķi vilka DAUGAVPILĪ Interesanti, ka Daugavpilieši ir publicējuši arī paskaidrojošu rakstu. Tas izlasāms ŠEIT.

Ziņa par bluķa vilkšanu KANDAVĀ.

Ziņa par bluķa vilkšanu JŪRMALĀ.

Ziņa par bluķa vilkšanu CĒSĪS.

Te TVNET publicētā informācija par bluķa vilkšanu RĪGĀ. Starp citu, ļoti bagātīgs komentāru birums liecina par lielu cilvēKu aktivitāti notikuma apspriešanā.

DELFI sniegtā informācija par RĪGU. Komentāru maz, bet tie ir ļoti nikni! Te klāt ir arī video.

LETA ievietojusi bagātīgu materiālu ar FOTOGRĀFIJĀM. Te, jāsaka, ka nanas kopā ar Dandariem attīstītās budēļu maskas ir fotogrāfu iecienītas.

Tā izskatās Rietumzemgales budēļu maska E. Spīča interpretācijā

Interesanti, ka par Bluķa vilkšanas sacensību RĪGĀ, ko rīkoja Maksima, ziņo tūrisma portāls TRAVELNEWS, kur arī publicēti attēli.

Bluķa vilkšanā piedalījās arī krievu bērni un jaunieši, par ko filmiņa ievietota arī YOUTUBEs kanālā

Te beigās pievienoju senāku Bluķa vilkšanas izskaņu, visi savilktie bluķi tiek gatavoti dedzināšanai (2003. gads Vecrīga, E. Spīča video)

Bluķa vilkšana – rituāls vai spēle?

2009. gada izskaņā man sagribējās paskatīties, kas notiek ar kādu senu tradīciju, kuras saknes dzen dzīvīgus asnus un uz kuru varam paskatīties arī kā uz spēli.

Nav jāpierāda, ka bluķa vilkšana ir pirmskristietisma laika tradīcija, kas noteiktā veidā tiek piekopta arī mūsdienās. Tradīcija sakņojas gadu tūkstošiem senā izpratnē par gada ritējumu, tā ir fiksēta vairumā Eiropas tautu kalendārajās norisēs un arī pats vārds bluķis, jeb kalada, etimoloģiski ir saistīts ar vārdu kalendārs. Latvijā ar to pārsvarā aizraujas folkloras draugi un nacionāli noskaņoti pilsoņi, to atbalsta daudzas pašvaldības, to arī cenšas iznīdēt tie, kam tā šķiet nevajadzīga vai pat kaitīga. Diemžēl Latvijas sabiedrībā daudziem tā šķiet mežonīga izklaide, kam nav sakara ar mūsdienu kultūru.

Interesants un negaidīts pavērsiens šīs senās tradīcijas mūsdienu interpretācijās bija novērojams šoziem, kad 19. decembrī veikalu tīkla Maksima tirgveži rīkoja bluķa vilkšanas sacensību. Saprotams, viņi to nedarīja tāpēc, ka pēkšņi būtu kļuvuši par seno kultūru atbalstītājiem vai tiešām ticētu, ka mēs ar savu darbību ietekmējam dabas norises. Maksima ir veikalu tīkls, kas tāpat, kā visi piedzīvo krīzes radītās pirktspējas krituma ietekmi uz saviem ieņēmumiem. Maksimieši vienkārši darīja kaut ko, kas pievērstu lielāku uzmanību viņu veikaliem un tā veicinātu savu preču noietu. Par veicināšanas rezultātiem neinteresēsimies, bet bluķa vilkšana izskanēja mēdijos un tā apliecināja, ka arī tirgotāji var izplatīt un popularizēt tradīciju.

Var jautāt– vai tad spēle veikala priekšā ir tas, ko mēs no tradīcijas gaidām un vai ar to mēs darām svētīgu lietu? Nevar viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu.

Tomēr droši varu teikt, ka spēles elementa ieviešana tradīcijā pievelk vīriešu uzmanību vairāk kā jeb kas cits.

Paskatīsimies, ko stāsta tradīciju apraksti Latviešu Folkloras krātuvē

Par bluķu vakaru ir interesants apraksts no Mārupes: "...Ziemas svētku sagaidīšana notikusi rijās. Tad tikusi rija reizi gadā mazgāta. Pēc izmazgāšanas izklāta ar salmiem un sienu. Eglīte vēl nav dedzināta, bet ozola bluķis rijas krāsnī. Ap to pulcējušies bērni un sievas. Vīri dzēruši pie galda alu un ēduši karašas. Rijas vidū aiz balkām bijušas pārmestas resnas riepas. Riepu galos piesietas cilpas, kurās iemaukts malkas gabals. Tādās šūpolēs sēdušies puiši un meitas - visi jaunie pēc kārtas. Viens iesēdies, otrs atstūmis un laidis vaļā. Pretējā pusē bijis nostādīts no salmiem iztaisīts trīskāju zaķis. Šis zaķis bijis iekšā sēdētājam jānogāž gar zemi. Ja trīs reizes no vietas kādam izdevies zaķi "nošaut", tad nākamā gadā viss laimējoties. Bet ja nevienu reizi zaķis nav ticis "nošauts", tad nākamais gads nelaimīgs." (LFK 76, 1833)

Kā redzam, te mums priekšā vēl viena spēle. Varbūt Maksimas vai kāda cita veikala pārdošanas speciālisti (tirgziņi un tirgveži) nākošgad uzrīkos plašākas bluķa sacensības?