„Sprīdīša skolas” liepziedu laika radošās darbnīcas Morē


Siguldas novada Mores pagasta „Kalna Vaizuļos”, sestdien, 9.jūlijā, plkst.10.00 un 17.00 un svētdien, 10.jūlijā, plkst.10.00 notiks Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas „Sprīdīša skolas” organizētās liepziedu laika radošās darbnīcas

Darbnīcās tiks īstenota programma ģimenēm ar bērniem tradicionālās lauku sētas un vasaras pilnbrieda dabas izzināšanai, vācot liepziedu tēju, apdziedot liepas un pļavu puķes, darinot smaržīgas siena lelles ar liepziedu rotājumiem un spēlējot improvizētu siena leļļu teātri. Norises vadīs Rīgas Latviešu biedrības biedri – etnogrāfe Indra Čekstere, muzikante Aiga Auziņa, māksliniece Daiga Kļaviņa, aktieris Pēteris Vilkaste un „Sprīdīša skolas” vadītāja Margita Poriete. 

,,Kalna Vaizuļi” ir ,,Sprīdīša skolas” vadītājas Margitas Porietes dzimtas mājas. Liepu stādi apstādījumiem 20. gadsimta sākumā atvesti no Vācijas. Šobrīd „Kalna Vaizuļi” tiek „apsaimniekoti” galvenokārt pētot šo māju un apkārtnes vēsturi, vācot folkloras materiālus un tos dokumentējot, gatavojot dabas materiālus radošajām darbnīcām un uzskates līdzekļiem „Sprīdīša skolas” izglītojošām norisēm, masku tradīcijām un izstādēm. 

Plašs kultūras projekts „Kalna Vaizuļos” tiek realizēts pirmo reizi, bet cerams, ka šīs vietas dabas skaistums un aizraujošās norises saistībā ar folkloru sniegs labas ierosmes tradicionālā dzīves veida aktualizēšanā, ļaujot šai vietai kļūt par neformālu tradicionālās kultūras izziņas centru.

„Sprīdīša skola” ir Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas projekts tradicionālās kultūras apguvei sākumskolas skolēniem un ģimenēm ar bērniem. Arī jaunieši un pieaugušie „Sprīdīša skolā” var atrast aizraujošas nodarbes un iepazīt folkloru, kā arī ar to saistītās aktivitātes. Šīs skolas idejas autors ir etnohoreogrāfs Ernests Spīčs. „Sprīdīša skolas” sarīkojumos apmeklētāji iesaistās izzinošās nodarbībās par kādu noteiktu tēmu. Nodarbības vada savas jomas speciālisti – etnogrāfi, vēsturnieki, dabas pētnieki, tautas muzikanti, amatu prasmju meistari un mākslinieki. „Sprīdīša skola” tika izveidota 2002. gadā. Katru gadu to dažādu sarīkojumu ietvaros apmeklē simtiem dalībnieku. Nodarbības notiek Rīgas Latviešu biedrībā, dažādu pilsētu svētkos, skolās, muzejos un kultūras centros.

Projekts tiek realizēts ar Siguldas novada pašvaldības kultūras projektu finansēšanas konkursa atbalstu. 

Vēlams pieteikt savu dalību sarīkojumā līdz 08.07.2016. pa tālruni 29528421.

Ieeja – bez maksas.

Cik sen tas bij - Gaujas Senleja?

Nav runa par miljoniem gadus seno Gaujas Senleju, bet par Gaujas, Siguldas un Latvijas Senleju - folkloras kopu, kura šogad svētī savu 35. dzimšanas dienu. Svētī jau no gada sākuma, kad notika Rotaļu un deju sarīkojums, bet 2. jūlijā – senlejieši vasaras ziedu ieskauti gavilēja Senlejā.


Ko es varu teikt par šo lielisko kopu, ar kuru man, vadot Dandarus, nācā līdzās stāvēt daudzas reizes - pirmajā un visās citās Balticās? Pirmajā, kas notika Lietuvā 1987. g. mēs kopā dejojām Dvieļu deju, arī 1998. gada vasarā Vašingtonā kopā dejojām Dvieļu deju. Dejojām arī citas dejas un bijām laimīgi.

Ai, kas var zvaigznes izskaitīt un kas var mūsu kopīgos mirkļus atcerēties? :)

Vislabākie novēlējumi jums, mīļie....un protams dejasprieku! Īpaši lecot Skaludanci! ;)
Skalu dancī Senlejas dižākie vīri cīnās kā vērši.  S. Jermičukas foto no video.

33. reizi skan Pulkā eimu, pulkā teku

Jau 33. reizi mūsu valsts bērnus un jauniešus pulcēja folkloras svētki Pulkā eimu, pulkā teku. 21. un 22. maijā Saldū notika Nacionālais sarīkojums, bet pirms tam novadu sarīkojumi un folkloras konkursi.

Rakstu par šo, lai atkal pabrīnītos, cik ātri tek laiks! Cik tas bija nesen, kad 1984. gadā notika 1. Latvijas (toreiz vēl Latvijas PSR) folkloras svētki! Universitātes Lielajā aulā pulcējās visas folkloras kopas. Tikai 8 bija pa visu republiku.

Šogad tēma bija par zirgu folklorā. Ceru, ka folkloras skolotāji neaizmirsa par deju, jo mūsu folklorā galvenais dejotājs ir kumeļš, nevis zirgs. Lai gan dažreiz atskaņām vārds "kumeļš" ir par garu.

Manā bērnībā taču latviešu bērnu mīļākā rotaļa bija "Kumeliņi, kumeliņi..."

Svētku plakāts

Austraskoks vieno mūs


Austras koks ir universāls simbols, kas laikam jau senāks par visām mums zināmajām reliģijām Aristoteļa loģiku un Platona sarunām. Iespējams senāks par piramīdām Ēģiptē.

Te ir divu mākslinieču – mūsu, latviešu mākslinieces Sandras Sabīnes Jaundalderes un zviedru mākslinieces Malinas Skinnaras Austras koku attēlojumi. Vai jūtat, cik tie radniecīgi?

Austras Koks/ The tree of  Rising Sun
(canvas, acrylic, oil, 80X100)2013
Malin Skinnar

Vairāk lasi: http://malinstoryteller.com/

Vecais Rīgas tiltsc

Spēle par veco tiltu, kuram iet cauri bērni, kamēr iekrīt bedrē ir ieguvusi strauju popularitāti, pateicoties jokainajai premjera izraudzīšanas gaitai.

Etnovēstis Zemundē

Etnovēstis: Valža Muktupāvela kokles un mājas muzicēšana Zemundes muižā.

2. janvāra pievakarē Zemundes muižā pulcējās A. Pumpura Rīgas 11. pamatskolas un Rīgas Hoteogrāfijas vidusskolas skolēni, lai muzicētu. Muzicēšana ievilkās līdz 3.janvāra rītam, kad pakaļ bērniem ieradās viņu māmiņas un Latvijas Radio ridījuma Etnovēstis vadītāja Anete.