Bērnu izglītība ar dejas, mūzikas, dziesmas un citām gudrībām, kas šķietami paslēptas folkloras krājumos.
Patiesībā – dzīves pamats, kas izglītojis mūsu tautu simtiem un varbūt tūktošiem gadu.
33. Peptiņš klāt!
Peptiņš, kā mēs savulaik mīļi iesaucām bērnu un jauniešu folkloras svētkus jau piedzīvo 33. reizi.
Bērnu izglītība ar dejas, mūzikas, dziesmas un citām gudrībām, kas šķietami paslēptas folkloras krājumos.
Patiesībā – dzīves pamats, kas izglītojis mūsu tautu simtiem un varbūt tūktošiem gadu.
Bērnu izglītība ar dejas, mūzikas, dziesmas un citām gudrībām, kas šķietami paslēptas folkloras krājumos.
Patiesībā – dzīves pamats, kas izglītojis mūsu tautu simtiem un varbūt tūktošiem gadu.
Jānis Ūdris aicina!
Jānis Ūdris aicina!
Jānis ir autors tādiem populāriem romāniem kā:
"Zigfrīda Meierovica trīs Annas"
"Meldras un Matīsa ceļojums vēsturē"
"Leitnants Rubenis. Bruņinieks Roberts"
Te pievienoju arī lasāmgabalu.
Recenzijas fragmentu par grāmatu, ko vajadzētu izlasīt katram latvietim.
J.Ūdris, atceroties trimdas vēsturnieku savas grāmatas priekšvārdā „Vēstures lappušu atgriezēja pārliecība”, gājis tālāk, aprakstot leitnanta Rubeņa heroisko mēģinājumu divu okupantu armiju sadursmē atjaunot Latvijas armiju. Radot, pēc ilgiem klusuma gadiem mūsu daiļliteratūrā, nācijas varoņa tēlu.
„Šodien, septiņdesmit gadus pēc kara, mums grūti saprast kara laika paaudzes mentalitāti. Ja gribam kara laika notikumus vērtēt ar šodienas mērauklu, mērogi var nesakrist. Ir liels izaicinājums saskaņot šos mērogus, lai iejustos vispostošākā kara laika cilvēku psiholoģijā. Jo lielāks izaicinājums bijis, aprakstot šo īpaši eksistenciālo Latvijas vēstures lappusi, kurai līdz šim neviens vēl nebija pievērsies,” romāna prezentācijā (04.12.2016. Kara muzejā) teica Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, uzsverot, ka Jānis Ūdris ar šo lielo izaicinājumu ticis galā sekmīgi: romāns „Leitnants Rubenis. Bruņinieks Roberts” „...ļauj mūsu apziņā lolot ideālu domu ne vien par brīvu, bet arī par plaukstošu un spēcīgu Latviju.”
Jānis Zeps,
Rakstnieku savienības biedrs
Pilnu recenziju lasi te!
Beidzot laba ziņa rotaļniekiem!
Rotaļām nolēmis pievērsties lielākais Dziesmu un Deju svētku atbalstītājs Svedbanka (Swedbank). Nupat izziņots konkurss "100 Latvijas rotaļas un spēles", kas dod bērnu un jauniešu deju kolektīviem un folkloras kopām akcijas "Satiec savu meistaru" ietvaros iefilmēt kādu sev tīkamu rotaļu vai spēli un ievietot to Facebook ar tēmturi #SatiecSavuMeistaru un labvēļa @SwedbankLatvia pieminējumu.
Interesanti, ka akcijas Satiec savu meistaru mājas lapā nav minētas folkloras kopas, skatīt te: (http://www.satiecsavumeistaru.lv/jaunumi/konkurss-100-latvijas-rotalas-un-speles/), bet FB lapā tās jau ir pierakstītas. Laikam akcijas rīkotāji saprata, ka nav vienkārši piedabūt skatuviskā stila deju kolektīvus iet rotaļās, bet folkloras kopām tā ir parasta lieta.
Tikai mazs akmentiņš rīkotāju dārziņā: FB ne bērnu skatuviskās dejas kolektīvu, ne folkloras kopu dalībnieki neizmanto vecuma cenza dēļ. :))))))).
Lai nu kā, bet ceru, ka nebūšu vienīgais, kas ir pamanījis šo lielisko akciju, konkursu un arī iespēju 1. aprīlī iet rotaļās.
Interesanti, ka akcijas Satiec savu meistaru mājas lapā nav minētas folkloras kopas, skatīt te: (http://www.satiecsavumeistaru.lv/jaunumi/konkurss-100-latvijas-rotalas-un-speles/), bet FB lapā tās jau ir pierakstītas. Laikam akcijas rīkotāji saprata, ka nav vienkārši piedabūt skatuviskā stila deju kolektīvus iet rotaļās, bet folkloras kopām tā ir parasta lieta.
Tikai mazs akmentiņš rīkotāju dārziņā: FB ne bērnu skatuviskās dejas kolektīvu, ne folkloras kopu dalībnieki neizmanto vecuma cenza dēļ. :))))))).
Lai nu kā, bet ceru, ka nebūšu vienīgais, kas ir pamanījis šo lielisko akciju, konkursu un arī iespēju 1. aprīlī iet rotaļās.
„Sprīdīša skolas” liepziedu laika radošās darbnīcas Morē
Siguldas novada Mores pagasta „Kalna Vaizuļos”, sestdien, 9.jūlijā, plkst.10.00 un 17.00 un svētdien, 10.jūlijā, plkst.10.00 notiks Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas „Sprīdīša skolas” organizētās liepziedu laika radošās darbnīcas
Darbnīcās tiks īstenota programma ģimenēm ar bērniem tradicionālās lauku sētas un vasaras pilnbrieda dabas izzināšanai, vācot liepziedu tēju, apdziedot liepas un pļavu puķes, darinot smaržīgas siena lelles ar liepziedu rotājumiem un spēlējot improvizētu siena leļļu teātri. Norises vadīs Rīgas Latviešu biedrības biedri – etnogrāfe Indra Čekstere, muzikante Aiga Auziņa, māksliniece Daiga Kļaviņa, aktieris Pēteris Vilkaste un „Sprīdīša skolas” vadītāja Margita Poriete.
,,Kalna Vaizuļi” ir ,,Sprīdīša skolas” vadītājas Margitas Porietes dzimtas mājas. Liepu stādi apstādījumiem 20. gadsimta sākumā atvesti no Vācijas. Šobrīd „Kalna Vaizuļi” tiek „apsaimniekoti” galvenokārt pētot šo māju un apkārtnes vēsturi, vācot folkloras materiālus un tos dokumentējot, gatavojot dabas materiālus radošajām darbnīcām un uzskates līdzekļiem „Sprīdīša skolas” izglītojošām norisēm, masku tradīcijām un izstādēm.
Plašs kultūras projekts „Kalna Vaizuļos” tiek realizēts pirmo reizi, bet cerams, ka šīs vietas dabas skaistums un aizraujošās norises saistībā ar folkloru sniegs labas ierosmes tradicionālā dzīves veida aktualizēšanā, ļaujot šai vietai kļūt par neformālu tradicionālās kultūras izziņas centru.
„Sprīdīša skola” ir Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas projekts tradicionālās kultūras apguvei sākumskolas skolēniem un ģimenēm ar bērniem. Arī jaunieši un pieaugušie „Sprīdīša skolā” var atrast aizraujošas nodarbes un iepazīt folkloru, kā arī ar to saistītās aktivitātes. Šīs skolas idejas autors ir etnohoreogrāfs Ernests Spīčs. „Sprīdīša skolas” sarīkojumos apmeklētāji iesaistās izzinošās nodarbībās par kādu noteiktu tēmu. Nodarbības vada savas jomas speciālisti – etnogrāfi, vēsturnieki, dabas pētnieki, tautas muzikanti, amatu prasmju meistari un mākslinieki. „Sprīdīša skola” tika izveidota 2002. gadā. Katru gadu to dažādu sarīkojumu ietvaros apmeklē simtiem dalībnieku. Nodarbības notiek Rīgas Latviešu biedrībā, dažādu pilsētu svētkos, skolās, muzejos un kultūras centros.
Projekts tiek realizēts ar Siguldas novada pašvaldības kultūras projektu finansēšanas konkursa atbalstu.
Vēlams pieteikt savu dalību sarīkojumā līdz 08.07.2016. pa tālruni 29528421.
Ieeja – bez maksas.
Cik sen tas bij - Gaujas Senleja?
Nav runa par miljoniem gadus seno Gaujas Senleju, bet par Gaujas, Siguldas un Latvijas Senleju - folkloras kopu, kura šogad svētī savu 35. dzimšanas dienu. Svētī jau no gada sākuma, kad notika Rotaļu un deju sarīkojums, bet 2. jūlijā – senlejieši vasaras ziedu ieskauti gavilēja Senlejā.
Ko es varu teikt par šo lielisko kopu, ar kuru man, vadot Dandarus, nācā līdzās stāvēt daudzas reizes - pirmajā un visās citās Balticās? Pirmajā, kas notika Lietuvā 1987. g. mēs kopā dejojām Dvieļu deju, arī 1998. gada vasarā Vašingtonā kopā dejojām Dvieļu deju. Dejojām arī citas dejas un bijām laimīgi.
Ai, kas var zvaigznes izskaitīt un kas var mūsu kopīgos mirkļus atcerēties? :)
Vislabākie novēlējumi jums, mīļie....un protams dejasprieku! Īpaši lecot Skaludanci! ;)
Ko es varu teikt par šo lielisko kopu, ar kuru man, vadot Dandarus, nācā līdzās stāvēt daudzas reizes - pirmajā un visās citās Balticās? Pirmajā, kas notika Lietuvā 1987. g. mēs kopā dejojām Dvieļu deju, arī 1998. gada vasarā Vašingtonā kopā dejojām Dvieļu deju. Dejojām arī citas dejas un bijām laimīgi.
Ai, kas var zvaigznes izskaitīt un kas var mūsu kopīgos mirkļus atcerēties? :)
Vislabākie novēlējumi jums, mīļie....un protams dejasprieku! Īpaši lecot Skaludanci! ;)
 |
| Skalu dancī Senlejas dižākie vīri cīnās kā vērši. S. Jermičukas foto no video. |
Abonēt:
Ziņas (Atom)