RĀMUPE: Kā dejo čūska? Čšššššš...ššš... Čūska dejo klusi, ...

RĀMUPE: Kā dejo čūska? Čšššššš...ššš... Čūska dejo klusi, ...: Ernests Spīčs * Mūsu valodas jēdziens, kas ietverts čukstošajā vārdā “čūska”, ir pasaules radīšanas mīta pamatā un ir tik sens kā pasa...

Peptiņš Mežaparka estrādē arī 2015. gadā

Daudz ūdeņu jau aiztecējis no tā tālā 1995. gada, kad ar lielām pūlēm un runām izcīnījām, ka Skolēnu dziesmu svētku koncertā arī folklorai ir savs priekšnesums. Tagad, 2015. gadā vairs nekas nav jāpierāda. Cik labi! Lūk arī priekšnesums.

Tautas spēles Mežotnes pilskalnā

9. Mežotnes pilskalna svētkos līdzās vēstures anahronistu biedrībām un pulciņiem piedalījās arī Ernesta Spīča rotaļnieki ar 9 spēlēm. Piedalījās arī pāris folkloras kopas un koklētāju ansamblis Teiksma. Šoreiz Mežotnes pilskalna svētkos, to rīkotāja Elīna Kūla Braže uzaicināja Rīgas rotaļniekus Ernesta Spīča vadībā, lai sarīkojumā būtu nodarbības ģimenēm ar bērniem. Tautas spēles, ko bija izdevība izmēģināt svētku apmeklētājiem: Ķekatu gājiens, Naglotava, Zelta zivtiņa, Soliņdancis, Lielvārdes jostas raksti, Raganu skrējiens u.c. Vismazākajiem prieku sagādāja iespēja izmantot bungas un sitamos skaņu rīkus, kuri rotaļniekiem bija lielā vairumā. Te bija ko darīt arī lieliem vīriem - viņi varēja izmēģināt spēkus un iesist pieccolīgo kalto naglu ar pieciem āmura sitieniem.

Margaritu Šakinu pieminot

Mēs šodien, 8. martā aizvadam mūžībā izcilo teicēju Margaritu Šakinu. Lai skan viņas dziesma, ko dzied Zane Šmite, Julgi Stalte un Skandinieki.

Vai Baltica kļūs par izpildītājmākslas festivālu?

Baltijas republiku folkloras festivāls Baltica 1987. gada jūlijā Viļņā kļuva par pirmo sarīkojumu, kurā mēs brīvi demonstrējām Latvijas karogu. Tāda mēroga starptautisks sarīkojums, kurā pirmo reizi PSRS vēsturē ierodas folkloras un dejas kopas no daudzām pasaules valstīm un ārvalstu dalībnieki brīvi komunicē ar padomijas pilsoņiem – tas bija liels sasniegums, kas bija iespējams tikai pateicoties PSRS vadītāja N. Gorbačova pārbūvei. Vēl – tas bija iespējams pateicoties iespaidīgajam "folkloras vilnim", kāds vēlās no LIetuvas pāri Latvijai un Igaunijai. "Folkloras vilnis" – tā bija sabiedriska kustība, kuras laikā tika apšaubīta PSRS laikā praktizētā poliika – folkloru pielīdzināt mākslinieciskajai pašdarbībai. Muzikologs A. Klotiņš publicēja rakstu, kur precīzi definēja, kas ir folklora, kas ir mūsdienu folklorisms un ar ko tas atšķiras no profesionālas mākslas un amatiermākslas.

Tagad, pēc 27. gadiem lasu Balticass skates nolikumu un es neticu savām acīm – atkal ir mēģinājums folkloras kopu darbību ielikt mākslas kolektīvu (amatieru) sistēmā, kur vērtēšana (ranžēšana) notiek atbilstoši izpildītājmākslas kritērijiem. Ko vien ir vērts tāds teikums, kurus atradu mājas lapā
citēju:" „Baltica 2015” skates visā Latvijā notiks līdz 5.maijam, un tajās izvērtēs folkloras kopu, etnogrāfisko ansambļu un citu ar tradicionālo kultūru saistītu izpildītāju māksliniecisko līmeni." 

Savukārt tajā pašā mājas lapā atrodamais skates nolikums jau vairākos teikumos apraksta to, ka Folkloras festivāla dalībnieki tiek vērtēti atbilstoši izpildītājmākslas kritērijiem. Pārliecinieties paši!  Saite uz nolikumu ir TE!

Satraucoši, vai ne? Folkloras kustība nu ir pārvērtusies par indivīdu un kopu, klubu u.c. māksliniecisku darbību. 

It kā nebūtu bijis ne Atmodas, ne Prestroikas, ne neatkarības gadu desmitu. Esam atgriezušies "saulainajā sociālismā", kur tīšām tika jaukti jēdzieni, lai tautu turētu paklausībā manipulējot ar informāciju. Interesanti, kādēļ tas vajadzīgs mūsdienu kultūras politikas veidotājiem mūsu brīvā Latvijā?