Rāda ziņas ar etiķeti Tautas spēļu diena. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Tautas spēļu diena. Rādīt visas ziņas

Atsauksmes un domu drumslas

Tautas spēļu lauks PEPT Nacionālajā sarīkojumā ir izsaucis aktīvāku domu apmaiņu, nekā tas ierasts. Gribu padalīties ar cilvēku vērtējumiem un savām pārdomām par spēlēm un to izmantošanas iespējām.
E. S.
Spēles iespējas cilvēkus saliedēt, motivēt un visādi citādi iekustināt ir, varbūt, neizsmeļamas. Tautas jeb tradicionālās spēles, ir īpašas ar to, ka piedāvā arī etnisku piedzīvojumu un pārdzīvojumu. Lai to nodrošinātu par spēļu rīkiem jeb mantām tiek izmantoti no dabas materiāliem izgatavotas spēļu mantas (kārklu lingas ar kaņepāju auklām, priedes un bērza skali, egles ķekatas un pat rakstaina sega). Daļa spēļu mantu, kā pakavi, nēši, spaiņi, soliņi, segas, palagi ir sadzīves priekšmeti, kurus arī mūsdienās izmanto to paredzētajai vajadzībai. Par spēļu mantām tie kalpo tikai spēles situācijā. 

Evita Rūrāne (2. kurss 22b, EKA).
Šī bija lieliska iespēja piedalīties folkloras svētkos un iegūt jaunus iespaidus,un arī studentiem pašiem atpūsties svaigā gaisā. Diena bija tiešām izdevusies.Paldies par to. No bēniem, kas piedalījās šajos folkloras svētkos un tieši mūsu spēlē ko vadījām (tas bija Maizes galds) dzirdējām tikai pozitīvas atsauksmes un arī skolotāji, kas nāca līdz ar bērniem piedalījās šajā rotaļā, tas jau liecina to, ka iecerētais bija izdevies, jo spēlēt gribētāju bija ļoti daudz!

Kristīna Goča (2. kurss 22a EKA)
Mani personīgi aizkustinaja tas, ka šeit nevaldīja sabiedrības aizspriedumi - šeit bērni varēja justies ērti un gaidīti, pat tie mazliet bravūrīgakie, atstumtakie, tie mazliet neveiklākie un pat tie, kurus daba nav palutinājusi. seit neviens viņus neatstūma, neviens neaprunāja. Viņi visi varēja izbaudīt šos priekus, neuztraucoties par neko.
Šāda veida pasākumi sniedz tikai pozitīvas un jaukas atmiņas, tie tuvina un padara šos cilvēciņus labākus!!!

Uldis Staņķis (2.kurss 22b, EKA)
Manuprāt, spēles, kas norisinājās Salaspilī bija ļoti interesantas! Tāda veida pasākumi bērniem un jauniešiem ļoti patīk. Stimuls tajos piedalīties ir nevien lieliska atpūtas iespēja, bet arī mazās balviņas, ko bērni var iegūt piedaloties kādā no disciplīnām. Pēc manām domām pasākums bija veiksmīgs un izdevies. Protams, lai izveidotu pasākumu, kur ierastos daudz vairāk dažādu vecumu bērnu, ir nepieciešamas finanses kā arī vairāk pasākumu rīkotāju. Prātīgi būtu piesaistīt sponsorus, kas atbalstītu katru konkrēto disciplīnu, piemēram, disciplīna būtu ar nosaukumu danonki rata griešana.. Varbūt 1.jūnijā - bērnu aizsardzības dienā bijāt Mežparkā, tur varēja aplūkot ko līdzīgu Salaspils pasākumam, tikai daudz nopietnāku, plašāku un lielāku ar visiem sponsoriem, balviņām, pasākuma vadītāju, skatuvi un atrakcijām.. Bet visā visumā arī Salaspils pasākums bija izdevies.

E.S.
Abi sarīkojumi atšķiras pēc mērogiem, tas tiesa.
Par to tirgus elementu  spēle nosaukta zīmola vārdā) klātbūtni pept sarīkojumos esam daudz diskutējuši un līdz šim atteikušies, bet nākotnē tas, protams, var mainīties.

Šoreiz svarīgi, bija rīkot bez finansējuma vai ar nelielu pašfinansējumu (piem., sava degviela, ēšana u.c.) Es arī par to nekādu atalgojumu nesaņēmu. Citreiz var izrēķināt, cik tas maksā un tas nebūs maz.

Pieņemu, ka tautas spēles var iekļaut arī lielu svētku programma, līdzīgi kā 1. jūnijā. Patiesībā būtu ieinteresēts to darīt, ja ir vismaz tāda jauka komanda, kādi bijāt jūs.

Evita Zemeša (2.kurss k22b EKA)
Liels plus bija tas, ka mums bija iespēja iegūt praktisku pieredzi spēļu vadīšanā, kā arī saprast to, ka tikai ar augstskolā iegūtām zināšanām nepietiek, lai veiksmīgi darbotos kultūras jomā. Protams, arī turpmāk augstskolai vajadzētu domāt par to, kā studentiem vairāk iegūt zināšanas praktiski.Salaspilī vadot spēles mēs ieguvām lielāku pieredzi komunicēšanas jomā, kā arī ieguvām daudz pozitīvu emociju.
Trūkumi, kas bija Salaspilī:
- pietrūka dalībniekiem laiks, lai izietu visas spēles. Bija tādi, kas nepaspēja, jo bija jāiet uz mēģinājumu:
- kā arī nevarēja atšķirt kolektīvus, lai izdalītu katram balvas. Dalībnieki bija sajaukušies.
Es varu salīdzināt tikai ar "Spēļu dienām". Abi sarīkojumi bija līdzīgi - abos gadījumos bija radošās darbnīcas un spēles. "Spēļu dienās" bijas jāveic dalībniekam notiekts maršruts, un dalībnieki bija ieinteresētās personas, nevis kolektīvi kā tas bija Salaspilī. Es nevaru kādu no sarīkojumumiem izcelt, jo abi bija noorganizēti vienlīdz labi.Tie ir sarīkojumi, kuri ieinteresē cilvēkus.

Mārtiņš Sants (2. kurss k22b, EKA)
1) Praktiska zināšanu apguve, manuprāt, ir daudz vērtīgāka par sausas teorijas apguvi, ko students pēc mēneša tā pat ir aizmirsis. Jo svarīgi tas ir tieši šādā nozarē, kuru varētu salīdzināt ar peldēšanu - izlasot teoriju par peldeešanu, cilveeks nekad neiemaacīsies peldēt, ja vien pats nepraktizēsies un nemācīsies gan no labās, gan sliktās pieredzes. Menedžerim/Vadītājam ir jāprot komunicēties, atrast dažādus risinājumus neparedzētās situācijās, domāt kreatīvi,cīnīties un meklēt, ko nevar apguut teorētiski bez prakses. Šī iemesla dēļ, domāju, ka piedalīšanās sarīkojuma organizēšanas darbos sniedza studentiem daudz lielāku pieredzi un interesantāku, kā arī noderīgāku zināšanu apguvi, ņemot vērā to, ka kursa laikā tika pasniegtas arī noderīgas teorijas zināšanas, kuras tika parādītas arī praksē.
2) Patika, ka studenti spēja pielāgoties spēļu norises apstākļiem un dalībnieku vēlmēm, rīkojot spēlēs gan kā sacensības, gan mācot, gan izklaidējot, tādejādi vairāk ieinteresējot un izklaidējot dalībniekus.
3) Domāju, ka laba motivācija bija bērnu smaidi un prieks, kas liecināja par spēļu izdošanos.
Runājot par spēlēm, esmu piedalījies vairakās kāzās, kā video operātors, kur spēles ir neizbēgama vakara sastāvdaļa. Bieži ir nācies redzēt, ka vedēji tik ļoti pieturas pie sava izveidotā plāna (gan spēļu ziņā, gan teikto runu u.c. ziņā), ka nākas iejaukties, piemēram, muzikantiem un glābt vakaru, jo viņi ar savu pieredzi jau zin, ko kādi cilveki vēlas, kā iziet no dažādām situācijām utt

Anda Vīnberga

Vislielākias prieks šo spēlu laikā bija bērnu interesu un iesasistīšanās. Sākumā mūsu grupai, kura Salaspilī pārstāvēja spēli "Maizes galds", šķita, ka tas nav nekas intertesants un bērniem tas var likties garlaicīgi, bet... mēs maldījāmies!! Tas tiešām bija ļoti interesanti un aizraujoši vēl jo vairāk, ka spēlēt gribētāji bija dažāda vecuma cilvēki un viņu līdzjutēji arī bija lielā sajūsmā par šo spēli. Vislabāk man atmiņā ir palicis kāds jauns zēns, kuras nebija plaukstu, bet viņš bija tik ziņkārīgs un tik brašs, ka vēlējās spēlēt mūsu spēli (te nu ir jāsaka, ka zēns tiešām bija ļoti drosmīgs, jo mūsu spēles laikā visu laiku bija ar vienu roku jātur "galds"... Patiess prieks par tiem cilvēkiem, kuri parasti nav manīti piedalāmies spēlēs vēl jo vairāk šāda tipa spēlēs, kurās cilvēku defekti vai nelaimes gadījuma sekas ir pastiprinātā apkātrējo uzmanībā....
Uzskatu, ka šādas spēles ir vajadzīgas kaut vai tādiem cilvēkiem, kāds bija šis zēns dzīves sagrautiem, tomēr bezbailigiem un varošiem...
Liels paldies!!!

PEPT spēļu laukā darbojas EKAs studenti!






Svētdien, 25. maijā Salaspils NBD notika folkloras svētku Pulkā eimu, pulkā teku Nacionālais sarīkojums, kurā aktīvi piedalījās trīsdesmit astoņi  Ekonomikas un kultūras augstskolas 2. kursa studenti, kuri kārtoja eksāmenu studiju kursā Svētku un sarīkojumu vadība.

Studenti, lai nokārtotu eksāmenu, lektora E. Spīča vadībā rīkoja tautas spēļu nodarbības folkloras svētku dalībniekiem un Nacionālā botāniskā dārza apmeklētājiem, kuru kopējais skaits pārsniedza 2000.  

Bērniem un pieaugušajiem patika visas spēles, bet vispieprasītākās bija Skalu lecis, Ruksīši un Ķekatu skrējiens.

Par godu bērnu folkloras svētku tēmai, bija sagatavota īpaša spēle Maizes galds.  

Lingošana un Bumbas dancināšana prasīja zināmas iemaņas, jo šīs spēles mūsdienās ir pasvešākas, kurpretī Soliņdancis, lai arī tikai nesen kā atjaunots, jau ir izpelnījies zināmu popularitāti, kā atrakcija bērnu un jauniešu tusiņos.

Senāk izplatīta, bet pēdējā laikā aimirsta spēle, ir Rata ritināšana jeb dzīšana. Toties Lielā lecamaukla ir labi pazīstama katram skolēnam. Katru spēli sākumā izmēģināja spēļu vadītāji, lai būtu droši, ka izdosies to bērniem pareizi iemācīt.

Spēļu sarīkojumu nodrošināt palīdzēja arī Brīvdabas muzeja spēļu meistars Aldonis Baldiņš, kurš sarīkojuma vajadzībām piešķīra ķekatas, ratus un iemācīja gatavot lingas. EKAs vadība spēļu vadītājiem sagatavoja īpašus kreklus. Balvas labākajiem piešķīra uzņēmumi Origo, Upe un biedrība Mārketinga padome.

Studenti sava pasniedzēja vadībā bija sagatavojuši arī vairākas citas spēles, kā piemēram – Maisu ķēniņu un Naglotavu, kuras parādīs kādā citā Tautas spēļu sarīkojumā. Gaidiet ziņas!

Tautas spēles Salaspilī, 25. maijā! Sākums 10.30

Tautas spēles ir iekļautas bērnu un jauniešu folkloras svētku Pulkā eimu, pulkā teku programmā.

Tautas spēles organizē Ekonomikas un kultūras augstskolas studenti. Es arī tur būšu;)

Seko informācijai!

1) Skalu lēkšana ,
Skalu lēcēji lec pa lielu (ap 10m2 skalu krustu) Nepieciešami 8 –10 skalu pāri.
2) Ruksīšu hokejs
Hokejisti dzen "ruksišus" no centrālās bedres savā bedrītē. Uzvar tas, kurš aizdzen visvairāk.
3) Naglotava
Divi spēlētāji naglo. Kurš ātrāk? Nepieciešami 3 bluķi, 3 āmuri un daudz naglu. 
4) Ķekatu skrējiens
Spēles dalībnieki skrien visi reizē pēc komandas līdz noteiktam mērķim. Jāievēro drošības pasākumi.Nepieciešami 2 – 4 dažāda garuma ķekatu pāri. 
5) Lingotava
Sēētāji mest kartupelīšus mērķī. Nepieciešamas 4 lingas un mazi kartupelīši. Uzdevums – iemācīties darboties ar lingu. 
6) Rata dzīšana
Divi spēlētāji dzen katrs savu ratu. Kurš ātrāk tiek līdz nospraustajam mērķim un atpakaļ.
7) Maisu kauja jeb maisu ķēniņš
Divi spēlētāji (Maisu ķēniņi) cīnās ar siena maisiņiem, kurš kuru nodzīs no troņa. Tronis ir zems bluķītis. Protams, katram vajadzīgs siena maišelis.
8) Bumbas dancināšana
Astoņi spēlētāji ar diviem palagiem met bumbas, kurš noķers.

Nenokavē, 4. maijā Spēļu diena Brīvdabas muzejā!






Sākums 12.00, bet jau no 11iem Vidzemes sētā varēja  iemēģināt tautas spēles kopā ar Aldoni Baldiņu un viņa čaklajiem palīgiem – Agnesi, Rozīti, Ernestu un Evitu no Rīgas un Līgu no Ventspils.


Kurzemes sētā darbojās folkloras kopas – Dimzēns  no Jelgavas un Senlejiņa no Siguldas. Abas muzicēja un iesaistīja apmeklētājus riņķa rotaļās un dančos. Ar Dimzēnu pat varēja uzlēkt skalus – pēdējā laikā izplatītu spēli. Skalu lēkšana gan bija arī Vidzemes sētā, bet vislielāko piekrišanu guva šaušana ar lielgabalu.

Spēļu dienas programmā bija iekļauta arī filmas "Baldiņa senās spēles"  izrāde Saieta namā.

Foto:
1. Aldonis māca spēlēt čigānus un zirgu,
2. Skalu lēkšanas demonstrācija ar Rozīti un Evitu,
3. Līga un Senlejiņa,
4. Slavenais Aldoņa lielgabals ir pielādēts!
5. Agnese bērnu māca staigāt ar ķekatām.