Lieldienu olu un pautu spēles

Daudzi Lieldienu svinētāji jau pamazām būs pieraduši pie pavasarīgas noskaņas iedvesmotām spēlēm rotaļām un dančiem, kurus dažādos pavasara svētīšanas svētkos izved folkloristi vai kultūras centra nolīgti aktieri kopā ar kādu kapelu.

Tur noteikti būs tāda spēle, kā Saule un Mēness,  tāda deja kā Mugurdancis un tāda rotaļa (jeb riņķadancis) kā Dindaru, dandaru ozoliņi. Protams arī olu ripināšana, kā nu bez tās!

Tiešām šīs norises Lieldienās bija izplatītas vismaz 20 gadus. Tagad Saulgriežu rīkotāji un svētītāji cenšas paplašināt savu repertuāru un līdzās rituālām norisēm iekļauj aizvien jaunas un aizraujošas spēles.

Tikai kādas?
Jā tiešām, kādas izvēlēties no kuplā tautas rotaļu, deju un spēļu pūra?

Atbildi varēsi uzzināt, ja apmeklēsi RLB Sprīdīša skolas Lieldienas Jūdažos 8. aprīlī un Iļģuciemā 9. aprīlī.

 

Sieviešu dienas jautājumi un atbildes

Sieviešu diena. Jautājumi: Kāpēc tā ir martā? Kāpēc mēs svinam dienu, ko iedibināja PSRS laikā ar domu par sieviešu solidaritāti cīņā par dzimumu līdztiesību? Vai arī tagad Sieviešu dienā mēs svinam līdztiesības svētkus? Sākumā noskaidrosim, kas mūsos aktualizējas Sieviešu dienas sakarā: 1) pievēršam pastiprinātu uzmanību pretējam dzimumam 2) gribam, lai mums pievērš uzmanību 3) urda iekšējs nemiers 4) gribās dzirdēt maigus vārdus un izjust glāstus 5) apnikusi ziema, gaidām pavasari 6) esam gatavi tērēt sūri, grūti pelnīto un krāto naudu, lai iepriecinātu sievietes 7) varbūt vēl ir kaut kas, ko neesmu pieminējis Atbildes: Manas domas ir tādas, ka šīs minētās aktualitātes ir bijušas zināmas jau pirms tika izgudrota un ieviesta sieviešu diena, jo visas lietas, kas minētas sarakstā tikpat labi aktualizējas arī Metenī jeb Karnevālā. Protams, tagad mēs (vismaz Latvijā noteikti) nesvinam līdztiesības dienu, bet gan uzmanības pievēršanas svētkus. Pareizi jau cilvēki saka, ka uzmanība jāpievērš katru dienu, ne tikai sieviešu dienā. Tomēr pastiprināta uzmanībai pavag īpašu laiku. To izsenis sauc par Meteņa laiku, kad iztrakojamies un tad atkal esam tādi nopietnāki.

Es ar Sauli

Click to Play

Easter outside folk dancing in Riga, 20.03.2011.

Modern girls singing spring – Rotāšana kā spēle

Latvian girls Sana and Līva are singing traditional spring song to tease boys. Finally boys are coming but suddenly they disappears.

Click to Play

Šajā video, kas filmēts Rīgas Skolēnu pils datorklasē Bauskas meitenes Sana un Līva rotā. Jelgavas puiši Gatis un Raivis to ir sadzirdējuši un nāk skatīties, kas tik jauki rotā, bet tad kaut kas viņus izbiedē un viņi dodas prom.

Senāk jaunas meitas pavasaros kāpa pakalnos rotāt. Vārdam "rotāt" šeit ir divas senas nozīmes. Pirmā ir meklēt, saukt, aicināt un tā ir saistīta ar puišu gaidīšanu, aicināšanu un vilināšanu ar balsi.  Otrā nozīme ir tāda pati, kā mūsdienās lieto kādas ikdienišķas lietas paskaistināšanai, izdaiļošanai un vienlaikus tā apzīmē arī īpašu pavasarī dziedamo dziesmu veidu ar balss locīšanu un piedziedājumu – rotā, rotā. jāpiebilts, ka Jurjānu Andrejs no vārda rotāt darināja latviskāku terminu riņķa dancim un tā viņa ietekmē riņķa dančus ar dziedāšanu tagad saucam par rotaļām.

Tagad rotāšanu var dzirdēt lielākoties Lieldienās, kad šos gadskārtu svētkus rīko kultūras centri.

Pulkā eimu, pulkā teku zīmols

Pateicoties bērnu un jauniešu folkloras draugiem,  Pulkā eimu, pulkā teku zīmols nav beidzis dzīvi, bet turpina pulcēt cilvēkus.
Lūk maza PEPT afišiņa, ko zīmējuši Slišānu ģimenes bērni!


Kam īpaši jāpievērš uzmanība? Tam, ka līdzās koncertam ir aktivitātes, kur bērni var gūt prieku no kopā būšana un nākt ne tikai atrādīt savu māku prezentēt produktu (koncertu), bet arī kopā dziedāt, dejot, rotaļāties, muzicēt un citās neikdienišķās formās praktizēt radošumu.

Lielā diena klāt, Lieldienas nāk!

Tā nu sanācis, ka mēs, Latvijā dažus gaskārtu svētkus svinam pa pāram. Arī Lielā diena tai skaitā.  Lielā diena pēc Saules kalendāra, bet Lieldienas pēc kopīgā Saules un Mēness kalendāra. Lielo dienu atzīmē kā pavasara saulstāvjus 20. martā (Rīgā šogad 21. martā Arkādijā un Bastejkalnā), bet Lieldienas šogad 5. aprīlī daudzviet un viena no tādām vietām Rīgā būs Iļģuciemā.

Šī gada 5.aprīlī plkst.12:00 notiks Rīgas kultūras centra „Iļģuciems” organizētais Lieldienu pasākums

 Saules aplī Iļģuciemā

Kad dabā noveļas tumsas slogs un saule sāk iet savu uzvaras ceļu, katru gadu kultūras centrs „Iļģuciems” sava rajona iedzīvotājiem un viesiem piedāvā brīvdabas Lieldienu pasākumu. Šogad svētku programmu vadīs un ar latviešu Lieldienu tradīcijām iepazīstinās Rīgas Latviešu biedrības nama „Sprīdīša skola” (vadītāji: Ernests Spīčs, Margita Poriete). 

Ar seno lībiešu pavasara saulgriežu programmu  iepriecinās  mūsu viesi - folkloras kopa „Līvlist”. Un, protams, ka svētkos savus apmeklētājus sveiks kultūras centra „Iļģuciems” amatierkolektīvi – kapela „Hāgenskalna muzikanti”, jauniešu deju kolektīvs „Dejotprieks” un bērnu deju kolektīvs „Mārīte”. Īpaši interesanta šī svētku diena būs ģimenēm ar bērniem, jo būs iespēja līdzdarboties visā pasākuma norisē – darbosies 12 radošās darbnīcas: Teātra leļļu darbnīca, Karošu darbnīca, Putnu balsu darbnīca, Skalu darbnīca, Spēkavīru darbnīca, Meiteņu skaistuma darbnīca, Olu darbnīca, Gleznošanas darbnīca, Metālkalumu darbnīca, Aušanas un mezglošanas darbnīca, Rokdarbu darbnīca, Klūdziņpinēju darbnīca, notiks dažādas sacensības, rotaļas, konkursi, danči un kopdziedāšana.

 Tiksimies ar gaišām domām un cerībām ieskandināt Lieldienas Iļģuciemā!