Tautas spēļu lauks PEPT Nacionālajā sarīkojumā ir izsaucis aktīvāku domu apmaiņu, nekā tas ierasts. Gribu padalīties ar cilvēku vērtējumiem un savām pārdomām par spēlēm un to izmantošanas iespējām.E. S.
Spēles iespējas cilvēkus saliedēt, motivēt un visādi citādi iekustināt ir, varbūt, neizsmeļamas. Tautas jeb tradicionālās spēles, ir īpašas ar to, ka piedāvā arī etnisku piedzīvojumu un pārdzīvojumu. Lai to nodrošinātu par spēļu rīkiem jeb mantām tiek izmantoti no dabas materiāliem izgatavotas spēļu mantas (kārklu lingas ar kaņepāju auklām, priedes un bērza skali, egles ķekatas un pat rakstaina sega). Daļa spēļu mantu, kā pakavi, nēši, spaiņi, soliņi, segas, palagi ir sadzīves priekšmeti, kurus arī mūsdienās izmanto to paredzētajai vajadzībai. Par spēļu mantām tie kalpo tikai spēles situācijā.
Evita Rūrāne (2. kurss 22b, EKA).
Šī bija lieliska iespēja piedalīties folkloras svētkos un iegūt jaunus iespaidus,un arī studentiem pašiem atpūsties svaigā gaisā. Diena bija tiešām izdevusies.Paldies par to. No bēniem, kas piedalījās šajos folkloras svētkos un tieši mūsu spēlē ko vadījām (tas bija Maizes galds) dzirdējām tikai pozitīvas atsauksmes un arī skolotāji, kas nāca līdz ar bērniem piedalījās šajā rotaļā, tas jau liecina to, ka iecerētais bija izdevies, jo spēlēt gribētāju bija ļoti daudz!
Kristīna Goča (2. kurss 22a EKA)
Mani personīgi aizkustinaja tas, ka šeit nevaldīja sabiedrības aizspriedumi - šeit bērni varēja justies ērti un gaidīti, pat tie mazliet bravūrīgakie, atstumtakie, tie mazliet neveiklākie un pat tie, kurus daba nav palutinājusi. seit neviens viņus neatstūma, neviens neaprunāja. Viņi visi varēja izbaudīt šos priekus, neuztraucoties par neko.
Šāda veida pasākumi sniedz tikai pozitīvas un jaukas atmiņas, tie tuvina un padara šos cilvēciņus labākus!!!
Uldis Staņķis (2.kurss 22b, EKA)
Manuprāt, spēles, kas norisinājās Salaspilī bija ļoti interesantas! Tāda veida pasākumi bērniem un jauniešiem ļoti patīk. Stimuls tajos piedalīties ir nevien lieliska atpūtas iespēja, bet arī mazās balviņas, ko bērni var iegūt piedaloties kādā no disciplīnām. Pēc manām domām pasākums bija veiksmīgs un izdevies. Protams, lai izveidotu pasākumu, kur ierastos daudz vairāk dažādu vecumu bērnu, ir nepieciešamas finanses kā arī vairāk pasākumu rīkotāju. Prātīgi būtu piesaistīt sponsorus, kas atbalstītu katru konkrēto disciplīnu, piemēram, disciplīna būtu ar nosaukumu danonki rata griešana.. Varbūt 1.jūnijā - bērnu aizsardzības dienā bijāt Mežparkā, tur varēja aplūkot ko līdzīgu Salaspils pasākumam, tikai daudz nopietnāku, plašāku un lielāku ar visiem sponsoriem, balviņām, pasākuma vadītāju, skatuvi un atrakcijām.. Bet visā visumā arī Salaspils pasākums bija izdevies.
E.S.
Abi sarīkojumi atšķiras pēc mērogiem, tas tiesa.
Par to tirgus elementu spēle nosaukta zīmola vārdā) klātbūtni pept sarīkojumos esam daudz diskutējuši un līdz šim atteikušies, bet nākotnē tas, protams, var mainīties.
Šoreiz svarīgi, bija rīkot bez finansējuma vai ar nelielu pašfinansējumu (piem., sava degviela, ēšana u.c.) Es arī par to nekādu atalgojumu nesaņēmu. Citreiz var izrēķināt, cik tas maksā un tas nebūs maz.
Pieņemu, ka tautas spēles var iekļaut arī lielu svētku programma, līdzīgi kā 1. jūnijā. Patiesībā būtu ieinteresēts to darīt, ja ir vismaz tāda jauka komanda, kādi bijāt jūs.
Evita Zemeša (2.kurss k22b EKA)
Liels plus bija tas, ka mums bija iespēja iegūt praktisku pieredzi spēļu vadīšanā, kā arī saprast to, ka tikai ar augstskolā iegūtām zināšanām nepietiek, lai veiksmīgi darbotos kultūras jomā. Protams, arī turpmāk augstskolai vajadzētu domāt par to, kā studentiem vairāk iegūt zināšanas praktiski.Salaspilī vadot spēles mēs ieguvām lielāku pieredzi komunicēšanas jomā, kā arī ieguvām daudz pozitīvu emociju.
Trūkumi, kas bija Salaspilī:
- pietrūka dalībniekiem laiks, lai izietu visas spēles. Bija tādi, kas nepaspēja, jo bija jāiet uz mēģinājumu:
- kā arī nevarēja atšķirt kolektīvus, lai izdalītu katram balvas. Dalībnieki bija sajaukušies.
Es varu salīdzināt tikai ar "Spēļu dienām". Abi sarīkojumi bija līdzīgi - abos gadījumos bija radošās darbnīcas un spēles. "Spēļu dienās" bijas jāveic dalībniekam notiekts maršruts, un dalībnieki bija ieinteresētās personas, nevis kolektīvi kā tas bija Salaspilī. Es nevaru kādu no sarīkojumumiem izcelt, jo abi bija noorganizēti vienlīdz labi.Tie ir sarīkojumi, kuri ieinteresē cilvēkus.
Mārtiņš Sants (2. kurss k22b, EKA)
1) Praktiska zināšanu apguve, manuprāt, ir daudz vērtīgāka par sausas teorijas apguvi, ko students pēc mēneša tā pat ir aizmirsis. Jo svarīgi tas ir tieši šādā nozarē, kuru varētu salīdzināt ar peldēšanu - izlasot teoriju par peldeešanu, cilveeks nekad neiemaacīsies peldēt, ja vien pats nepraktizēsies un nemācīsies gan no labās, gan sliktās pieredzes. Menedžerim/Vadītājam ir jāprot komunicēties, atrast dažādus risinājumus neparedzētās situācijās, domāt kreatīvi,cīnīties un meklēt, ko nevar apguut teorētiski bez prakses. Šī iemesla dēļ, domāju, ka piedalīšanās sarīkojuma organizēšanas darbos sniedza studentiem daudz lielāku pieredzi un interesantāku, kā arī noderīgāku zināšanu apguvi, ņemot vērā to, ka kursa laikā tika pasniegtas arī noderīgas teorijas zināšanas, kuras tika parādītas arī praksē.
2) Patika, ka studenti spēja pielāgoties spēļu norises apstākļiem un dalībnieku vēlmēm, rīkojot spēlēs gan kā sacensības, gan mācot, gan izklaidējot, tādejādi vairāk ieinteresējot un izklaidējot dalībniekus.
3) Domāju, ka laba motivācija bija bērnu smaidi un prieks, kas liecināja par spēļu izdošanos.
Runājot par spēlēm, esmu piedalījies vairakās kāzās, kā video operātors, kur spēles ir neizbēgama vakara sastāvdaļa. Bieži ir nācies redzēt, ka vedēji tik ļoti pieturas pie sava izveidotā plāna (gan spēļu ziņā, gan teikto runu u.c. ziņā), ka nākas iejaukties, piemēram, muzikantiem un glābt vakaru, jo viņi ar savu pieredzi jau zin, ko kādi cilveki vēlas, kā iziet no dažādām situācijām utt
Anda Vīnberga
Vislielākias prieks šo spēlu laikā bija bērnu interesu un iesasistīšanās. Sākumā mūsu grupai, kura Salaspilī pārstāvēja spēli "Maizes galds", šķita, ka tas nav nekas intertesants un bērniem tas var likties garlaicīgi, bet... mēs maldījāmies!! Tas tiešām bija ļoti interesanti un aizraujoši vēl jo vairāk, ka spēlēt gribētāji bija dažāda vecuma cilvēki un viņu līdzjutēji arī bija lielā sajūsmā par šo spēli. Vislabāk man atmiņā ir palicis kāds jauns zēns, kuras nebija plaukstu, bet viņš bija tik ziņkārīgs un tik brašs, ka vēlējās spēlēt mūsu spēli (te nu ir jāsaka, ka zēns tiešām bija ļoti drosmīgs, jo mūsu spēles laikā visu laiku bija ar vienu roku jātur "galds"... Patiess prieks par tiem cilvēkiem, kuri parasti nav manīti piedalāmies spēlēs vēl jo vairāk šāda tipa spēlēs, kurās cilvēku defekti vai nelaimes gadījuma sekas ir pastiprinātā apkātrējo uzmanībā....
Uzskatu, ka šādas spēles ir vajadzīgas kaut vai tādiem cilvēkiem, kāds bija šis zēns dzīves sagrautiem, tomēr bezbailigiem un varošiem...
Liels paldies!!!
n ieņēma labākās vietas nakts dzīvei. Stāsts nav par gulēšanu. Jaunieši un pa vidam arī bērni un vecāki ķērās pie masku gatavošanas. 
LU Etniskās kultūras centra speciāliste Elīna Kūla– Braže. 2. attēlā redzams, ka maskas tiek gatavotas ar filcēšanas paņēmienu. 3. attēlā redzams, kā no dažādiem materiāliem top kazas maska. Kultūras nama lielajā zālē notika 
zimumu savstarpējām attiecībām, piemēram stafetēm un spēlēm ar pārģērbšanos. Visvairāk jauniešiem patika spēle 
ttēls), kas sekoja tūlīt pēc tējas dzeršanas. Starp citu, tēju vārīja