Rāda ziņas ar etiķeti Konkurss. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Konkurss. Rādīt visas ziņas

Rotaļnieku konkursa vērtējums

Kāds bija šis rotaļnieku konkurss? Vai tika saniegts mērķis – veicināt rotaļu un spēļu vadīšanas mākas attīstību? Par to izsakās vērtētāji un konkursa dalībnieki.

Vērtētāji:
Velta Leja (Jelgava): Iepriecināja dalībnieku drošais stāstījums un prasmīgā rotaļu vadība. Izvēloties pārsvarā rotaļas (resp. – rotaļspēles) ar skriešanu un ķeršanu piem., Vilks un avitiņas, Diena un nakts vai kāda priekšmeta meklēšanu piem., Gredzena meklēšana, Mantas meklēšana, manuprāt pietrūka rotaļu ar dziedāšanu. Vienīgi rotaļa Pagriez, pagriez tika pavadīta dziedot. 
Ļoti pārliecinoši savu izvēli pamatoja Antra Patmalniece no Vārkavas. Spēli Lapsa vistu kūtī meitenei iemācīja viņas vecmāmiņa. Arī Līvānu rotaļniece Māra ar spēli Stārķis un vardes guva vērtētāju un dalībnieku atzinību. Rotaļnieks Gundars Braže no Ceraukstes visus iesaistīja smīdināmajā spēlē Kaķītis. 
Šogad jauninājums bija galda spēles. Kā papildinājums tās patīkami dažādoja sarīkojumu.
Elīna Kūla–Braže
(Ceraukste): Lai arī turpmāk veicas spēlēšanās un jaunu spēļu iedzīvināšana!
Gatis Vidiņš
(Jelgava): Vērtējums rotaļniekiem ir loti pozitīvs!  Salīdzinoši daudz jaunas un aktīvas spēles, kurās var piedalīties lielāks jauniešu pulks. Interesantas arī likās galda spēles. Tiksimies pēc gada!
Vita Talla (Krustpils): Nākotnē varbūt rosināt,veicināt,mudināt pievērsties arī rotaļām ar dziedāšanu. Ja ir daudz dalībnieku, var būt arī rotaļas un spēles, kas interesantas un saistošas ir vairums jaunākā vecuma bērniem un spēles, kuras patīk jau padsmitniekiem. Varētu arī publikā būt bērni, kuri nedarbojas folkloras kopās un atnākuši tikai uz konkursu izpriecāties. Veiksmi turpmāk!
Ināra Salava
konkursa, vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja(Ventspils): Prieks un pat ļoti liela interese par rotaļām un spēlēm vērojama gan bērnu, gan jauniešu sarīkojumos. Rotaļās un spēlēs labprāt piedalās jebkura vecuma sabiedrība, ja vien ir interesants sarīkojuma vadītājs. 
NOVADOS. Iesaku folkloras kopu vadītājiem noteiktā mēneša dienā (vienreiz vai divreiz mēnesī) vadīt un mācīt rotaļas savās skolās vai tradicionālās kultūras centros. Šādus regulārus sarīkojumus var veidot kā rotaļnieku konkursus. Konkursos var vērtēt: 1) katru folkloras kopu, 2) skolēnus atbilstoši viņu vecuma grupām. Konkursus var tematizēt: 1) dzimšanas dienas spēles un rotaļas, 2) kāzu spēles un rotaļas, 3) gadskārtu rotaļas utt., Mēs , Ventspilī, jau tā darām. Atbrauciet 22. aprīlī uz Ūsiņdienu Tārgalē un 1. jūnijā uz Ventspili. Ventspilī Bērnu svētku ietvaros rīkosim Lielā rotaļnieka konkursu ģimenēm. Konkursā ģimene pusstundas laikā var iegūt Lielā rotaļnieka nosaukumu, ja vien aktīvi piedalās.
RĪGĀ. Vēlu konkursam attīstīties tikpat sekmīgi kā līdz šim!
Anna Kārkle
(Līvāni):
Konkursa norises vadītājs, Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) students Guntis Nurža: Esot šajā rotaļnieku pasakumā, sapratu, cik gan daudz rotaļu un spēļu, kuras es nekad nebiju zinājis. Redzēju, cik labi mazie rotaļnieki māk pasniegt savas rotaļas un, cik aktīvi tie ir savā vecumā.
Šis pasākums ir pozitīvs visā savā būtībā, pozitīvs ar to, ka bērni apgūst arvien jaunas un jaunas rotaļas un gūst pieredzi, iemācās sevi pasniegt citu priekšā. Pasākums ir laba iespēja arī iegūt jaunus draugus un labi pavadīt laiku.
Piedaloties kā rotaļnieka vadītājs redzēju, ka jau tagad daži labi bērni ir ar talantu būt līderiem.
Kopumā uzskatu, ka pasākums ir izdevies un novēlu veiksmi arī turpmāk.
Konkursa brīvprātīgā darbiniece no EKA Agita Popoviča
1) Vispār man patika, ka šāds pasākums tie rīkots bērniem. Patīkami, ka bērni iesaistās šādos konkursos, tā ir sevis pilnveidošana, kas noderēs turpmākajā dzīvē. 
2) No viena skatu punkta negatīvais bija tas, ka bērni gribēja rotaļāties, bet sarīkojuma laiks tam  nebija tik daudz atvēlēts.
 3) Viens no ieteikumiem – vajadzētu piesaistīt vairāk bērnu. 
Konkursa rīkotājs Ernests Spīčs:
Šo konkursu vērtēju kā iespēju sabiedrībai parādīt, cik talantīgi un prasmīgi vadītāji darbojas mūsu folkloras kopās. No pieredzes zinu, ka folkloras kopās ir daudz spējīgu bērnu, kas varētu nākotnē kļūt par līderiem. Viņiem dažkārt ir iespēja vadīt rotaļas savu draugu lokā, bet publiskos priekšnesumos, vadītāji reti kad uzticas saviem audzēkņiem. Apsveicams piemērs ir Līvānu folkloras kopa Ceiruleits. Kopas dalībniecei Mārai Rudzātei skolotāja Anna Kārkle nereti ļauj vadīt rotaļas pagarinātās dienas grupā. Tāda prakse ir veicinājusi meitenes izaugsmi un tādēļ viņa mūsu konkursā ir ieguvusi visaugstāko vērtējumu.
Vēl viena lieta. Mūsu konkursa noteikumi ļauj katram dalībniekam vadīt vismaz vienu rotaļu, spēli vai danci. Interesanti, ka gandrīz visi dalībnieki izvēlējās vadīt spēli. Acīmredzot, viņi bija pārliecināti, ka spēles vadīšana viņiem izdosies vislabāk. Tas saistīts arī ar to, ka rotaļās un dančos nepieciešams savu darbību pavadīt ar dziedāšanu, kas ir ļoti problemātiski divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, mēs bērniem nemācam dziedāšanu kustībā.  Otrkārt,  trūkst arī prakses, kur kopas dalībnieki var dziedāt rotaļu laikā.
Mūsu konkursa lielākā problēma ir tā, ka rotaļas visoptimālākās ir ierobežotam dalībnieku skaitam, kas nepārsniedz 30 dalībniekus. Tas saistīts arī ar rotaļu vadītāju spēju pārvaldīt auditoriju. Acīmredzot jāmeklē risinājums, kā konkursā iesaistīt vairāk dalībnieku, bet nepalielināt rotaļnieku skaitu līdz tādam, ko bērni nevar pārvaldīt. 
Konkursa laikā kopīgi nonācām pie šādiem ieteikumiem;
1. Rīkot konkursu brīvdienās, ne darba dienās. Konkursu varētu rīkot Brīvdabas muzejā, vienlaicīgi ar Spēļu dienu maija sākumā. Jau šogad iespējams apmeklēt BDM 4. maijā un iekļauties Spēļu dienā kopā ar meistaru Aldoni Baldiņu.
2. Skolotājiem rast iespēju ļaut rotaļniekiem vadīt rotaļas un spēles publiskos sarīkojumos.
3. Skolotājiem palīdzēt saviem rotaļniekiem aktīvi iekļauties rotaļu vadīšanā un dalīties ar savu pieredzi tīmekļa emuārā Tradiridiritam.blogspot.com.

Sākas rotaļnieku konkurss!


Šodien, 11.00 Rīgas Latviešu biedrībā notika rotaļnieku konkurss!

Sākumā visi dalībnieki, vērtēšanas komisija un sanākušie līdzjutēji piedalījās nebijušā akcijā – galda spēļu degustācijā. Tika izmēģinātas
 jaunas vai sen zināmas galda spēles. Spēļu bija daudz un nepietika uz galdiem vietas, bet tas netraucēja aizrautīgākos spēlmaņus galda vietā izmantot Rīgas Latviešu biedrības Baltās zāles rakstaino parketu.


1. attēlā var redzēt, ka bērni spēlē Pupiņu spēli uz "pasaulē lielākā galda" – RLB grīdas. 2. attēlā – labākie rotaļnieki, no kreisās – Sudraba rotaļniece Klinta, Zelta rotaļniece Antra, Sudraba rotaļnieks Artis, Zelta rotaļniece Māra.

Rotaļnieki nāk, jaunas spēles sāk!


Rotaļnieku konkursam, kas notiks 1. aprīlī, jau pieteikušies vairāk kā 30 rotaļu un spēļu vadītāji no Raiskuma, Šķibes, Rīgas, Griķiem, Jēkabpils, Līvāniem, Salacgrīvas.

Konkursā katrs dalībnieks vadīs divas rotaļas vai spēles. Pēc konkursa un tā starplaikos varēsim iepazīties ar galda spēlēm, kuras rādīs vērtēšanas komisijas locekļi.

Vienlaicīgi Rīgas Latviešu biedrībā notiks arī Stāstnieku konkurss  Anekdošu virpulis 2008.

Ir interese par konkursa Lielais rotaļnieks nolikumu.

Rotaļnieku konkursa
LIELAIS ROTAĻNIEKS 2008
nolikums

Konkursa mērķis un uzdevumi:
Konkursa “Lielais rotaļnieks” mērķis ir rotaļu sarīkojumu vadīšanas tradīcijas apgūšana un
tālākvirzīšana. Uzdevumi ir individualās izkopšana un sava novada rotaļu, danču un spēļu vadīšanas tradīciju iedzīvināšana sadzīvē, tai skaitā mūsdienu konkursa apstākļos.

Konkursa rīkotāji un vērtētāji:
Konkursu rīko LU Etniskās kultūras centrs (EKC) sadarbībā ar Valsts jaunatnes iniciatīvu centru (VJIC) un pašvaldībām. Konkursa finālu rIko Rīgas Latviešu biedrība.
Konkursa ceturtdaļfinālus rīko un vērtē folkloras kopu vadītāji. Pusfinālu rīko un vērtēšanas komisiju izveido novada koordinators. Finālu vērtē vērtēšanas komisija, kurā piedalās Latvijas rotaļu speciālisti(Zelta rotaļnieki).

Konkursa dalībnieki:
Konkursa dalībnieki ir bērni un jaunieši (6 - 18. g.v.) - kuri darbojas folkloras/deju kopās vai
folkloru apgūst mācību stundās skolās un interešu izglītības iestādēs. Dalībnieki piedalās
sacīkstes ceturtdaļfinālā savā mācību, interešu izglītības vai kultūras iestādē. Finālam
dalībnieki tiek izraudzīti pusfinālu kārtās novados. Rotaļnieki tiek vērtēti trīs vecuma grupās:
līdz 10g., no 11 līdz 14g., no 15 līdz 18 g.

Konkursa paraugnoteikumi ceturdaļfinālam un pusfinālam:
1) katrs dalībnieks stādās priekšā un sagatavo 3 norises, no kurām pēc konkursa vērtēšanas
komisijas izvēles vada 2 norises, kas atbilst vispārpieņemtiem priekšstatiem par tradicionālu
rotaļu, spēli vai danci;
2) izteiksmīgi un saprotami paskaidro katras rotaļas norisi;
3) norises laikā atrod savu vietu;
4) Nebaidās no publikas un saprot ka publika ir draugs, ar ko jāspēlē rotaļas, izteiksmīga
neuzspēlēta valodas tonalizācija;
5) rada dalībniekos prieku līdzdarboties;
6) pats aktīvi līdzdarbojas;
7) pateicas publikai par līdzdarbošanos.

Paraugnoteikumus ceturtdaļfinālam un pusfinālam novadu koordinatori var pielāgot sava
novada īpatnējai situācijai. Ieteicams konkursu rīkot tā, lai pirmajā kārtā katrs dalībnieks vada
vienu norisi.

Konkursa noteikumi finālam
Sacīkstes noslēgums notiek Rīgā, Rīgas Latviešu biedrības namā 2008. gada 1. aprīlī 1
Lai varētu piedalīties finālā, jāpiedalās pusfinālā un līdz 2008. gada 15. martam jāiesniedz
konkursa rīkotājiem divu norišu apraksti, kuros jānorāda 1) norises nosaukums un izcelsme, 2)
pamatojums, kāpēc izvēlētā norise patīk, 3) kāds atgadījums, kas saistās ar katru norisi.

Vērtēšanas kritēriji
Katrs rotaļnieks tiek vērtēts savā vecuma grupā individuāli un saskaņā ar izvirzītajiem
kritērijiem:
1) saprotamība – saprotami paskaidro norises būtību;
2) rotaļīgums – māk viegli iesaistīt publiku;
3) spēja pārvaldīt situāciju – kontrolē notiekošo,
4) spēja pārvaldīt telpu – māk orientēt dalībniekus telpā;
5) dabiskums – nesamākslota un neviltota pasniegšanas maniere.
Finālā katram dalībniekam vērtēšanas komisija piešķir Lielā, Sudraba vai Zelta rotaļnieka
vērtējumu. Visi dalībnieki saņem Atzinības rakstus. Uzvarētāji saņem labvēļu dāvanas.

Pieteikšanās konkursam:
Pusfināla uzvarētājus finālam piesaka novada koordinators ne vēlāk kā līdz 2008. gada 25.
martam, nogādājot pieteikuma anketas LU Etniskās kultūras centrā. LU EKC adrese: RLB,
Merķeļa iela 13, 427. kabinets, Rīga, LV – 1050, e-pasts pept@inbox.lv,
Neskaidrību gadījumā informācija pa tālruni 67222976, fakss 67034397,
Konkursa vadītājs – Ernests Spīčs.
Konkursa vērtēšanas komisijas vadītāja : Ināra Salava.
Komisijā: Anna Kārkle, Elīna Kūla-Braže, Velta Leja, Gatis Vidiņš.