Margitas maskas

Inčukalna tautas namā, Atmodas 1a, līdz 31. decembrim apskatāma rokdarbu un masku izstāde. Līdzās grīdas celiņiem un adījumiem izstādē redzamas dabas materiālu maskas, kas paredzētas mūsu tradicionāliem Ziemas perioda masku gājieniem un spēlēm.

Kokvīra sejas maska. Ideja un īstenošana: M.Poriete, A.Ozoliņš 

Maskas darinājusi Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītāja Margita Poriete kopa ar siguldiešiem  Daigu Kļaviņu un Aināru Ozoliņu. 

Dabas materiālu maskas nav veidotas balstoties tikai uz ierastiem etnogrāfiskiem materiāliem, bet gan pētot zemnieku sētā pieejamos dabas materiālus, sadzīves priekšmetus un cilvēku izjūtas maskošanās laikā. 

Maskas ir viegli izjaucamas un materiāls turpmāk var pildīt savu uzdevumu – būt atkal par maisu, iekuru, zāļu tēju vai ikdienas apģērbu. Dažās maskās iezīmējas mūsdienu modes tendences, citās – jaušams viegls humors. Liekas, ka maskas varbūt “dzīvo” savu dzīvi.

Maskas ir veidotas Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas „Sprīdīša skolas” nodarbībām, bet tās tiek izmantotas arī skolotāju semināriem un gadskārtu sarīkojumiem Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Vairākas no šīm maskām ir jau iemēģinātas rudens - ziemas gadskārtās Turaidā kopā ar folkloras kopas „Senlejiņa” un Siguldas deju kopas „Sidrabdancis” dalībniekiem.

Dažās maskās ir viegli dejot un spēlēt mūzikas instrumentus. Par to pats esmu pārliecinājies, kad Brīvdabas muzejā man bija izdevība pielaikot Margitas maskas īpašā Mārtiņdienas Masku darbnīcā.

St. Martin's day photostory

Click to Play

Children educational activities in the Riga Society House. St. Martin's Day 9.11.2010. Photostory by Ernests Sps.

Traditional St. Martins day, Folklore TV Ep. 4

Click to Play

People from Riga celebrates traditional St. Martins day in the Open Air Museum in Riga. 7.11. 2010.

Folkloras TV ziņu izlaidums par Mārtiņdienas svinēšanu Brīvdabas muzejā,  Rīgā 2010. gadā

Mārtiņdienas gaiļa spēles

No izseniem laikiem nāk ziņas, ka Mārtiņdienu gaida katrs bērns. Vai tā ir šodien? Jā un nē, jo pirms 20 gadiem atjaunotā Mārtiņdienas tradīcija ir nostiprinājusies bērnudārzos un skolu jaunākajās klasēs, bet ne ģimenēs.

Tomēr ir vēl viena sabiedriski aktīva cilvēku grupa, kas tagad nāk talkā folkloras draugiem, kuri aizsāka un turpina Mārtiņdienas svinēšanu. Tie ir veikalnieki.

Sanāk, ka Mārtiņdienu svin un svētī.

1) skolās un bernudārzos mazi bērni ar savu audzinātāju palīdzību,

2) Brīvdabas muzejos un klubos folkloras draugi ar savām ģimenēm,

3) cilvēki, kuri apmeklē lielveikalus, jo veikalnieki pārdošanas veicināšanai izmanto dažus tradicionālus elementus.

Kāda loma te spēlēm un dejām, kas Mārtiņdienā tik svarīgas?

2) un 3) gadījumā ir atbildīgi cilvēki, kas dancina veikalu vai svētku apmeklētājus. Tur viss skaidrs. Kas nu ir folkloras kopas repertuārā, tas nu tiek izdancots. Tas pa lielam ir :

1) Kas dimd, kas rīb,

2) Kur tu teci gailīti mans,

3) Mārtiņami gaili kāvu

....un tas gandrīz vai viss.

Varētu teikt, ka to pašu danco un spēlē arī bērnudārzos un skolās. Tomēr tas nebūs tiesa.

Te ir foto no Rīgas 266. bērnudārza (vadītāja Kristīne Indersone), kur ļoti lietpratīgi rīko Mārtiņdienu. Līdzās jau zināmajām Mārtiņdienas norisēm, sava vieta ir arī ašākām spēlēm un pat dzīvam gailim. te jūs redzat attēlus, kur Mārtiņtēvs tēlo Melno Mārtiņu un kopā ar Katrīnu un Mārtiņbērniem dejo pāru danci "Mārtiņ steidzies"

Sarīkojuma Saimniece Sanda Neiberga ar scenāriju. Otra saimniece Līga Gorska turpat tuvumā vaktē gaili, ko tēlo Vineta Šmite, bet otrā attēlā – abas saimnieces un abi gaiļi:)

Paldies Ezeres saimniecei par gudro un kārtīgo gaili Pēci!

Paldies Līgai un Vinetai par atbalstu fotogrāfiju tapšanā!