Margitas maskas

Inčukalna tautas namā, Atmodas 1a, līdz 31. decembrim apskatāma rokdarbu un masku izstāde. Līdzās grīdas celiņiem un adījumiem izstādē redzamas dabas materiālu maskas, kas paredzētas mūsu tradicionāliem Ziemas perioda masku gājieniem un spēlēm.

Kokvīra sejas maska. Ideja un īstenošana: M.Poriete, A.Ozoliņš 

Maskas darinājusi Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītāja Margita Poriete kopa ar siguldiešiem  Daigu Kļaviņu un Aināru Ozoliņu. 

Dabas materiālu maskas nav veidotas balstoties tikai uz ierastiem etnogrāfiskiem materiāliem, bet gan pētot zemnieku sētā pieejamos dabas materiālus, sadzīves priekšmetus un cilvēku izjūtas maskošanās laikā. 

Maskas ir viegli izjaucamas un materiāls turpmāk var pildīt savu uzdevumu – būt atkal par maisu, iekuru, zāļu tēju vai ikdienas apģērbu. Dažās maskās iezīmējas mūsdienu modes tendences, citās – jaušams viegls humors. Liekas, ka maskas varbūt “dzīvo” savu dzīvi.

Maskas ir veidotas Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas „Sprīdīša skolas” nodarbībām, bet tās tiek izmantotas arī skolotāju semināriem un gadskārtu sarīkojumiem Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Vairākas no šīm maskām ir jau iemēģinātas rudens - ziemas gadskārtās Turaidā kopā ar folkloras kopas „Senlejiņa” un Siguldas deju kopas „Sidrabdancis” dalībniekiem.

Dažās maskās ir viegli dejot un spēlēt mūzikas instrumentus. Par to pats esmu pārliecinājies, kad Brīvdabas muzejā man bija izdevība pielaikot Margitas maskas īpašā Mārtiņdienas Masku darbnīcā.

Vai Ziemassvētku vecītis ir Budēlis?

Kā zināms maskas sauc dažādi.

Galveno Ziemassvētku masku mūsdienās sauc par Ziemassvētku vecīti, Santaklausu jeb Salatēvu. Tiesa ir nianses un dažreiz pat būtiskas kā šī maska izskatās, bet tomēr tās misija un līdz ar to galvenie uzdevumi  ir vieni un tie paši:
1) nest paklausīgiem bērniem prieku (dāvanas, saldumus, rotaļlietas un spēles),
2) pabaidīt un pat iepērt nepaklausīgos (ar dusmīgu skatu, žagariem un skaļu balsi),
3) izdancināt visus sanākušos lielus vai mazus un pašam dancot visiem pa vidu,
4) uzklausīt priekšnesumus (pantiņus, dziesmiņas un pat dzeju)
5) pieņemt pateicību (sākot no labiem vārdiem līdz pat samaksai naudā un graudā).

Maska šī izskatās pēc pavecāka vīrieša un tāpēc tai piestāv sirmi mati, gara bārda, krunkaina seja un rešņa balss.  Protams liels kažoks (pamatā maskas stilistika atšķiras ar kažoka materiālu un krāsu) Netiek akceptētas nekādas sieviešu dzimtes Santas, Sala mammas vai Ziemassvētku vecenītes. Vismaz šo jomu emancipācija tikpat kā nav skārusi.

Tas pats jāsaka par Budēļu tēvu. Šī tradicionālā Ziemassvētku vecīša līdzinieka maska ir ar dažām īpatnībām, kas to padara pat par universālāku masku. Budēļu tēvam ir vēl pāris funkcijas, kas nav vecītim.
6) vadīt savu Budēļu bēŗnu saimi

Tas nu laikam būtu tā kā skaidrs:)

Neskaidrāks ir jautājums par pārējo masku līdzdalību un lomu.
Par tām citu reizi.

Ziemassvētku vecīša vārda diena!

Ja pieņemam, ka Sv. Nikolajs = St. Clauss = Sv. Klauss = Santa Klauss = Sala tēvs = Ziemassvētku vecītis, tad sanāk, ka 6. decembris ir arī Ziemassvētku vecīša vārda diena, jo tieši 6. decembrī ir Nikolaja vārda diena.

Tautā agrāk, kad vārds Klāvs bija populārāks nekā tagad, svinēja Niklāva dienu.  Niklāvs = Klāvs = Nikolajs.

Kāpēc šo rakstu? Ne jau tāpēc, ka pazīstu kādu Ziemassvētku vecīti. Tāpēc, ka Ziemassvētku vecītim, jeb Sv. Niklāvam ir "draugs" un "cīņu biedrs", kurš Santu pavada, kad tas apciemo bērnus.

Kurš tas ir?

Ne jau nu Šreks, Grinčs, briedis Rūdolfs vai Lutausis!

Tas ir Kazbuks.

Tieši tā! Mūsu vecvectēvi jauni būdami leca Kazbukos. Baidīja bērnus un jaunas meitas. Pēra ar žagariem katru nepaklausīgo bērneli, nevīžīgo meitu vai slinko saimnieci.

Interesanti, ka šo tradīciju atjaunojuši jauni puiši no Bavārijas un Austrijas. Izrādās, ka senā bukošanās tradīcija ir vilinoša. Tāpēc šādus Kazbukus, kurus augšvācu izloksnē sauc par Krampus jeb latviskojot par Krampjiem varam sastapt Ziemassvētku tirdziņos, kad tie skrien kā traki un tiešām izbiedē ne tikai palaidnīgus bērneļus, bet arī jaunas meitas un slinkas sievas. Vārdu sakot visus, kas nevīžo savu darbu kārtīgi darīt.

Attēlā redzams iespaidīgs Kazbuks, kurš uzņemts Zalcburgas Ziemassvētku tirdziņā 2008. gadā.