Etnoproduktu eksporta veicināšana

Etnoproduktu eksports notiek un tas, pēc ekspertu domām, nav samazinājies pat “dižķibeles” laikā, bet var aptuveni vērtēt, ka tas ir pieaudzis. Pat pavisam paviršam novērotājam redzams, ka stipri palielinājies Latvijas izcelsmes pārtikas piedāvājums veikalos. Tas pats attiecas uz dažādu etnoproduktu piedāvājumu iekšējā tirgū. Ko vien nav vērta jostu rakstu plašā izmantošana tekstilizstrādājumos?

Kāda situācija ir ar etnoproduktu eksportu?

Jebkurš eksoprta prasa lielu līdzekļu ieguldīšanu eksorta veicināšanas pasākumirm. Starptautiskas izstādes, publikācijas ārvalstu presē, dalība kultūras produktu gadatirgos (WOMEX u.c.), pārstāvniecību atvēršana un uzturēšana ārvalstīs, koncertceļojumi, tirdzniecības akcijas, kas saistītas ar produktu noieta veicināšanu. Daudzus etnoproduktus nevar fiziski aizvest pāri robežām, jo tie ir vai nu netransportējami, vai zaudē savas īpašības, ja tiek izrauti no vides, kur tie eksistē. Eksporta veicināšana pēdējā laikā notiek izmantojot jaunas metodes, kas pirms tam netika

izmantotas produktu tirgvedībai:

1) koncertceļojumi (Latvian Voices, Laima Jansone, Prāta vētra u.c. );

2) dalība zinātniskās un pētnieciskās aktivitātēs (konferences, vieslekcijas);

3) starptautiski sasniegumi, apbalvojumi (IGF Pasaules folkloras balva);

4) sarptautiski sadarbības līgumi etnoproduktu izplatīšanai.

Jāuzslavē Latvijas Investīciju attīstības aģentūra, kas ir pamanījusi, ka etnoproduktu eksporta

veicināšana ir jāatbalsta.

Te dažas ziņas, kas pēdējā mēneša laikā parādījušās tīmeklī un digitālajos medijos:

LATVIJAS AVĪZE:  http://www.la.lv/ernests-spics-sanems-pasaules-folkloras-federacijas-zelta-zvaigzni/

LATVIJAS TELEVĪZIJA: https://www.youtube.com/watch?v=0nto7wgSq-c

E-NOVADS http://www.e-novads.lv/kultura/370306/panakumi-latvijas-etnoproduktu-eksporta-veicinasana.html

FOKUS.LV http://www.focus.lv/kultura/muzika/vokala-grupa-latvian-voices-atgriezas-no-taivanas-un-izsludina-papildus-koncertu-riga

www.bbcc.lv : Haifā noslēgti Latvijas etnoproduktu eksporta sadarbības līgumi

Zinātniskā institūcija Biznesa kompetences centrs (BKC) individuālās vizītes laikā Haifā, Izraēlā š.g. 21.-23.oktobrī parakstīja četrus sadarbības līgumus BKC zinātības pārnesē par etnoproduktiem un etnotirgvedību uz Rumāniju, Šveici, Izraēlu un Kipru. Savukārt ar Francijas, Serbijas, Bulgārijas, Polijaspārstāvjiem un diviem Itālijas pārstāvjiem ir panākta vienpusēja piekrišana tālākai sadarbībai iepriekš minētajā jomā.

Atskatoties uz paveikto droši var teikt, ka Pasaules Folkloras federācijas (International Union of Folklore Associations (I.G.F.) piešķirtais apbalvojums “Zelta zvaigzne” jeb “Gold Star Award” (ex.Oscar) BKC pētniekam Ernestam Spīčam par ilglaicīgiem nopelniem folkloras jomā veicināja viņa kā Latvijas pārstāvja starptautisko atpazīstamību un sekmēja    Latvijas etnoproduktu eksporta sadarbības līgumu noslēgšanu.

Latvijas delegācija pārrunā etnoproduktu eksporta iespējas ar Bulgārijas Folkloras asociācijas vadību. Haifa. Izraēla 23.10.2015.

Ar LIAA svētību

Vai Izraēla gaida latviešus?

Ielūgums, lai ir atsūtīts.

Ja vari, izlasi!

Tomēr būtiski, ka uz Izraēlu braucam diezgan kupla delegācija – pat pieci  darbinieki ar Zinātniskās institūcijas Biznesa kompetences centrs komandējumu un Latvijas Investīciju attīstības aģentūras svētību.

Ko mēs tur darīsim?

Par to ziņosim!

Lasi: Biznesa kompetences centra mājas lapu

www.bbcc.lv

Vai Baltica kļūs par izpildītājmākslas festivālu?

Baltijas republiku folkloras festivāls Baltica 1987. gada jūlijā Viļņā kļuva par pirmo sarīkojumu, kurā mēs brīvi demonstrējām Latvijas karogu. Tāda mēroga starptautisks sarīkojums, kurā pirmo reizi PSRS vēsturē ierodas folkloras un dejas kopas no daudzām pasaules valstīm un ārvalstu dalībnieki brīvi komunicē ar padomijas pilsoņiem – tas bija liels sasniegums, kas bija iespējams tikai pateicoties PSRS vadītāja N. Gorbačova pārbūvei. Vēl – tas bija iespējams pateicoties iespaidīgajam "folkloras vilnim", kāds vēlās no LIetuvas pāri Latvijai un Igaunijai. "Folkloras vilnis" – tā bija sabiedriska kustība, kuras laikā tika apšaubīta PSRS laikā praktizētā poliika – folkloru pielīdzināt mākslinieciskajai pašdarbībai. Muzikologs A. Klotiņš publicēja rakstu, kur precīzi definēja, kas ir folklora, kas ir mūsdienu folklorisms un ar ko tas atšķiras no profesionālas mākslas un amatiermākslas.

Tagad, pēc 27. gadiem lasu Balticass skates nolikumu un es neticu savām acīm – atkal ir mēģinājums folkloras kopu darbību ielikt mākslas kolektīvu (amatieru) sistēmā, kur vērtēšana (ranžēšana) notiek atbilstoši izpildītājmākslas kritērijiem. Ko vien ir vērts tāds teikums, kurus atradu mājas lapā
citēju:" „Baltica 2015” skates visā Latvijā notiks līdz 5.maijam, un tajās izvērtēs folkloras kopu, etnogrāfisko ansambļu un citu ar tradicionālo kultūru saistītu izpildītāju māksliniecisko līmeni." 

Savukārt tajā pašā mājas lapā atrodamais skates nolikums jau vairākos teikumos apraksta to, ka Folkloras festivāla dalībnieki tiek vērtēti atbilstoši izpildītājmākslas kritērijiem. Pārliecinieties paši!  Saite uz nolikumu ir TE!

Satraucoši, vai ne? Folkloras kustība nu ir pārvērtusies par indivīdu un kopu, klubu u.c. māksliniecisku darbību. 

It kā nebūtu bijis ne Atmodas, ne Prestroikas, ne neatkarības gadu desmitu. Esam atgriezušies "saulainajā sociālismā", kur tīšām tika jaukti jēdzieni, lai tautu turētu paklausībā manipulējot ar informāciju. Interesanti, kādēļ tas vajadzīgs mūsdienu kultūras politikas veidotājiem mūsu brīvā Latvijā?

Folkloras izrāde vieno Latvijas politiķus un ASV uzņēmējus

Ministru prezidents V. Dombrovskis, politiķi  un ASV un Latvijas uzņēmēji bija liecinieki lieliskai folkloras izrādei, kas notika Brīvdabas muzejā tieši dienu pirms ASV dzimšanas dienas 4. jūlijā. Priekšnesumus Dombrovska kunga pieņemšanas laikā nodrošināja Latvijas Folkloras izrāžu muzikanti. Kā zināms Latvijas Folkloras izrādēs piedalās Nacionālo un starptautisko konkursu laureāti (piemēram koklētājs Ansis Jansons, dziedātājas Alise Dimanta un Marta Vaivode, ermoņiku spēlētājs Pīters Daugulis).

Kā savā oficiālajā runā teica ASV uzņēmēju delegācijas vadītājs Buņķa kungs, viņš pateicas par iespēju redzēt un dzirdēt lielisko kokļu mūziku, kas tik raksturīga Latvijai.  Viņš uzslavēja Folkloras šovu un salīdzināja to ar rokmūziķa Briana Adamsa koncertu uz kuru uzņēmēji neaizgāja, jo izšķīrās par labu kokļu mūzikai Latvijas Folkloras izrāžu koklētāju izpildījumā.

Uzņēmēji un politiķi labprāt fotografējās kopā ar muzikantiem. Daudzi ASV uzņēmēji izmantoja izdevību un muzicēja kopā ar latviešiem sitot dažādus sitamos rīkus. Daži pat uzdrošinājās iemēģināt pirkstus kokles spēlē.

ASV vēstniece Latvijā Judīte Gārbere  Judith Garber (otrā no kreisās), kopā ar ASV latviešu izcelsmes uzņēmējiem un Folkloras izrāžu vadītājs Ernests Spīčs (pirmais no labās) – USA Ambassador in Latvia  Judith G. Garber with latvian enterpreneurs.

Latvijas Folkloras izrāžu grupa kopā ar Latvijas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.– Latvian Folklore show musicians with Prime Minister of Latvia Valdis Dombrovskis.

Latvijas – ASV sadartbība kokles spēlē– Latvian – American joint venture.

Vairāk foto skatīt Ministru prezidenta foto lapā

Jauns Latviešu Folkloras šovs! New Latvian Folklore show!

Šodien, 1. jūlijā 13.00 Brīvdabas muzejā Latvijas Folkloras izrāžu muzikanti rādīja savu jauno produktu:
Muzikālu ekskursiju Ieskandini senās sētas.


Jaunā šova prezentācija noritēja slēgtā lokā, tāpēc agrāk publiski pieejama informācija nebija pieejama.

Tikai ierobežots cilvēku skaits saņēma šādus uzaicinājumus. Tiesa, pēdējā brīdī draugiem.lv parādījās minētais uzaicinājums ;)

Kādi iespaidi?
...pašintervija :))
Ernests S. Kā izrāžu radītājam un vadītājam man liels prieks, ka uzaicināties skatītāji – ienākošā tūrisma kompāniju pārstāvji un Brīvdabas muzeja izpilddirektors Igors Ziemelis, kā arī daži interesenti, kuri tautas tērpu košuma un mūzikas skaņu vilināti pievienojās ekskursijai.

Svarīgi, ka izdarījām to, ko solījām: ieskandinājām senās sētas
Kurzemes sētai tika garais sauciens, koklēšana, goda istabas iedimdināšana, pirts un klēts dziesmas.
Nidas dūmistabā ieskanējās akmeņu ritmos
Smēdē skanēja pakavi
Vidzemes sētā spēlējām putras karotes, dancinājām vainagus, gavilējām kalniņā un piedziedājām rijas priekšu.

Tagad turpināsies darbs pie šova angļu valodas versijas izveidošanas.
Jauno izrādi ārvalstu tūristi angļu valodā varēs skatīt jau šovasar!

A roof of building from Courland in Latvian open air museum (Photo credit: Wikipedia)