Goda tērps latvietim

Folkloras festivāls Baltika (citi raksta arī Baltica, bet izrunā visi vienādi ;) ), kas šovasar ritinājās Rīgā un novados parādīja gan mūsu tautas tērpu košumu, gan raisīja diskusijas Latvijuas Avīzes lapās.

Arī man nācās rakstīt un izteikties par savu pieredzi vīriešu tautas tērpu gatavošanā. Tas, paldies lasītājiem, izraisīja diezgan lielu interesi un nācās atbildēt uz daudziem interesantiem komentāriem.

Te ievietoju interviju ar sava laika lielāko autoritāti tautas tērpu un to atdarinājumu gatavošanā, kas jau pirms laba laika bija publicēta žurnālā P.L. Sieviete.

Folkloras izrāde vieno Latvijas politiķus un ASV uzņēmējus

Ministru prezidents V. Dombrovskis, politiķi  un ASV un Latvijas uzņēmēji bija liecinieki lieliskai folkloras izrādei, kas notika Brīvdabas muzejā tieši dienu pirms ASV dzimšanas dienas 4. jūlijā. Priekšnesumus Dombrovska kunga pieņemšanas laikā nodrošināja Latvijas Folkloras izrāžu muzikanti. Kā zināms Latvijas Folkloras izrādēs piedalās Nacionālo un starptautisko konkursu laureāti (piemēram koklētājs Ansis Jansons, dziedātājas Alise Dimanta un Marta Vaivode, ermoņiku spēlētājs Pīters Daugulis).

Kā savā oficiālajā runā teica ASV uzņēmēju delegācijas vadītājs Buņķa kungs, viņš pateicas par iespēju redzēt un dzirdēt lielisko kokļu mūziku, kas tik raksturīga Latvijai.  Viņš uzslavēja Folkloras šovu un salīdzināja to ar rokmūziķa Briana Adamsa koncertu uz kuru uzņēmēji neaizgāja, jo izšķīrās par labu kokļu mūzikai Latvijas Folkloras izrāžu koklētāju izpildījumā.

Uzņēmēji un politiķi labprāt fotografējās kopā ar muzikantiem. Daudzi ASV uzņēmēji izmantoja izdevību un muzicēja kopā ar latviešiem sitot dažādus sitamos rīkus. Daži pat uzdrošinājās iemēģināt pirkstus kokles spēlē.

ASV vēstniece Latvijā Judīte Gārbere  Judith Garber (otrā no kreisās), kopā ar ASV latviešu izcelsmes uzņēmējiem un Folkloras izrāžu vadītājs Ernests Spīčs (pirmais no labās) – USA Ambassador in Latvia  Judith G. Garber with latvian enterpreneurs.

Latvijas Folkloras izrāžu grupa kopā ar Latvijas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.– Latvian Folklore show musicians with Prime Minister of Latvia Valdis Dombrovskis.

Latvijas – ASV sadartbība kokles spēlē– Latvian – American joint venture.

Vairāk foto skatīt Ministru prezidenta foto lapā

Jauns Latviešu Folkloras šovs! New Latvian Folklore show!

Šodien, 1. jūlijā 13.00 Brīvdabas muzejā Latvijas Folkloras izrāžu muzikanti rādīja savu jauno produktu:
Muzikālu ekskursiju Ieskandini senās sētas.


Jaunā šova prezentācija noritēja slēgtā lokā, tāpēc agrāk publiski pieejama informācija nebija pieejama.

Tikai ierobežots cilvēku skaits saņēma šādus uzaicinājumus. Tiesa, pēdējā brīdī draugiem.lv parādījās minētais uzaicinājums ;)

Kādi iespaidi?
...pašintervija :))
Ernests S. Kā izrāžu radītājam un vadītājam man liels prieks, ka uzaicināties skatītāji – ienākošā tūrisma kompāniju pārstāvji un Brīvdabas muzeja izpilddirektors Igors Ziemelis, kā arī daži interesenti, kuri tautas tērpu košuma un mūzikas skaņu vilināti pievienojās ekskursijai.

Svarīgi, ka izdarījām to, ko solījām: ieskandinājām senās sētas
Kurzemes sētai tika garais sauciens, koklēšana, goda istabas iedimdināšana, pirts un klēts dziesmas.
Nidas dūmistabā ieskanējās akmeņu ritmos
Smēdē skanēja pakavi
Vidzemes sētā spēlējām putras karotes, dancinājām vainagus, gavilējām kalniņā un piedziedājām rijas priekšu.

Tagad turpināsies darbs pie šova angļu valodas versijas izveidošanas.
Jauno izrādi ārvalstu tūristi angļu valodā varēs skatīt jau šovasar!

A roof of building from Courland in Latvian open air museum (Photo credit: Wikipedia)

Nāk Folkloras festivāls Baltica 2012!

Šoreiz paskatīsimies, kā mums ir gājis iepriekšējos festivālos!


Folkloras festivāls Baltica Folkloras TV video klipos

Ērikas 3 x 9 Jāņi

Pirms šiem Jāņiem iznāca manas bijušās sadarbības partneres no Pulkā eimu, pulkā teku laikiem mākslinieces Ērikas Mālderes grāmatiņa 3 x 9  Jāņi. 


Ērikai ļoti laba doma – izveidot Jāņu mācību kabatas grāmatiņu, kura palīdzētu cilvēkiem Jāņu naktī neaizmigt un nepievērsties tik daudz Ziemassvētku stila vēdera baudām, kā tas pēdējā laikā pie mums notiek. Tieši tā – 3 x 9 ēdienu vietā jāliek 3 x 9 dziesmas. Tomēr cik nu dziedāsi, jāiet rotaļās arī. Arī te mazā grāmatiņa būs palīgs – tajā ir vairākas jau zināmas un Jāņos folkloras draugu izplatītas rotaļas, kā arī pāris spēles, kas izdomātas un pielāgotas Jāņotāju vajadzībai.


Tā kā vēl neesmu to turējis rokā, nevaru daudz pastāstīt par Ērikas 3 x 9 Jāņu praktisko pielietojumu. Ceru, ka kāds cits padalīsies ar savu pieredzi.

Klāt pievienoju pāris vietņu, kur var atrast sīkākas ziņas par šo izdevumu.
Pirmajā Ēŗika stāsta par savu grāmatiņu...



Otrajā var noklausīties kādu Jāņu melodiju Šurp, Jāņa bērni!

Papardes zieds bērniem

Ko papardes zieds nozīmē bērniem?
Kādēļ viņus tas interesē nereti vairāk nekā pieaugušos?

TV3 ziņu sižets par Lielo rotaļnieku Brīvdabas muzejā

Tiesa, sākumā būs jānoskatās visādās citādas svarīgas ziņas par mūsu deputātu brīvdienām, lietuviešu lapsu, kura ēd "suņus",  Ventspils apgleznotajām govīm un Virves dejotāju virs Niagāras.

Tomēr nebēdā...kad būsi šīs dīvainās ziņas aplūkojis, tad beidzot būs arī kāda sakarīga vēsts par būtiskāko, kas vien šajā gadalaikā var būt – par to, ka ir cilvēki, kas atnāca uz Lielo Jāņu Rotaļnieku Brīvdabas muzejā un  kam svarīga ir gadskārtu harmonija un kas spēj to ietekmēt ar Jāņu dziesmām, spēlēm un rotaļām.

Nāk Lielais Jāņu rotaļnieks

SESTDIEN, 16.jūnijā, Brīvdabas muzejā

Vidzemes sētā

11.00 GRODI – Uguns rituāli gaidot gada īsāko nakti. Tradīcijās, pamācības un dziesmas.

12.30 LIELAIS JĀŅU ROTAĻNIEKS – Jāņu spēles un rotaļas visai ģimenei kopā ar Latvijas Rotaļnieku konkursa uzvarētājiem. Muzicē Latvijas Folkloras izrāžu muzikanti 

Vadītājs - Ernests.

VAINAGU ROTAĻAS un SPĒLES meitenēm un zēniem

SKALU SPĒLES maziem un lieliem

JĀŅU VEIKLĪBAS UN SPĒKA SPĒLES tikai puišiem un vīriem

RIŅĶA ROTAĻAS visai ģimenei

Maija koka svētki Bavārijā

Maibaum at Viktualienmarkt in Munich, Germany. (Photo credit: Wikipedia)

GER: Maibaum fest im Bayern, Munich
ENG: Maypole festival in Bavaria, Munich.

Kā ziņo Rozīte no Minhenes, Maija koka svētkus bavārieši svin 1. maijā. Tad vislielākā svinēšana ir ciematiņos, kur tradīcijas labāk saglabājušās. Tomēr arī Minhenē, kur Rozīte patlaban uzturas, svētki tiek svinēti ar plašu vērienu. Svētku centrālais elements – izcili garas mastu priedes vai egles stumbrs, kurš nokrāsots Bavārijas krāsās (balts un zils) tiek nests uz pilsētas centrālo laukumu un tur piecelts stāvus gaisā ar īpašām palīgierīcēm. Pirms tam, Maija koks tiek rotāts.

PRISTON, UNITED KINGDOM - MAY 07: Children dance around the maypole as outside the village pub and hall at the May Day village celebrations in Priston, on May 7, 2012 in Somerset, England. The origins of the traditional May Day fetes and fairs are said to have started in Roman Britain around 2,000 years ago, when Roman soldiers celebrated the arrival of spring by dancing around decorated trees thanking their goddess Flora. The festivities often featuring a maypole, remain a focus for dancing and festivities across England. (Image credit: Getty Images via @daylife)

Kā atzīmēja Rozīte, kura 1. maijā piedalījās Maija koka svētkos Minhenes rajonā, ko sauc par Krailingu (Krailing), pārsteidzoši bija tas, ka daudzi dažāda gadagājuma minhenieši bija atnākuši tautas tērpos. Arī Rozīte bija uzvilkusi savu Aulejas novada tērpu.

Spēlēja tautas mūzikas kapelas, smaržoja pēc desiņām, spēcīgi vīri cēla koku (tas aizņēma vismaz pusi stundas) un sanākušie ar satraukumu sekoja līdzi, kā pamazām, palēnām gaisā slienas rotājumiem, vainagiem un karodziņiem rotātais masts. Beidzot tas brīdis ir klāt – masts ir stāvus gaisā. Pēkšņi sāk skanēt šāvieni! Tomēr neviens policiju nesauc. Vīri šauj gaisā salūt šāvienus par godu Maija svētkiem.

Tagad Maija masts jau pacelts, desiņas apēstas un dziesmas izdziedātas. Interesanti, vai šāda tradīcija bijusi arī Latvijā, ņemot vērā vēsturisko saistību ar Vāciju un Zviedriju, kur arī maija koka svētki tiek svinēti.

Bavārijā tomēr nesagaidījām Ziedoņa deju, ko dejo ap mazāka izmēra mastu. Tāpēc foto un apraksts angļu valodā no Lielbritānijas.

Lieldienu olu un pautu spēles

Daudzi Lieldienu svinētāji jau pamazām būs pieraduši pie pavasarīgas noskaņas iedvesmotām spēlēm rotaļām un dančiem, kurus dažādos pavasara svētīšanas svētkos izved folkloristi vai kultūras centra nolīgti aktieri kopā ar kādu kapelu.

Tur noteikti būs tāda spēle, kā Saule un Mēness,  tāda deja kā Mugurdancis un tāda rotaļa (jeb riņķadancis) kā Dindaru, dandaru ozoliņi. Protams arī olu ripināšana, kā nu bez tās!

Tiešām šīs norises Lieldienās bija izplatītas vismaz 20 gadus. Tagad Saulgriežu rīkotāji un svētītāji cenšas paplašināt savu repertuāru un līdzās rituālām norisēm iekļauj aizvien jaunas un aizraujošas spēles.

Tikai kādas?
Jā tiešām, kādas izvēlēties no kuplā tautas rotaļu, deju un spēļu pūra?

Atbildi varēsi uzzināt, ja apmeklēsi RLB Sprīdīša skolas Lieldienas Jūdažos 8. aprīlī un Iļģuciemā 9. aprīlī.

 

Sieviešu dienas jautājumi un atbildes

Sieviešu diena. Jautājumi: Kāpēc tā ir martā? Kāpēc mēs svinam dienu, ko iedibināja PSRS laikā ar domu par sieviešu solidaritāti cīņā par dzimumu līdztiesību? Vai arī tagad Sieviešu dienā mēs svinam līdztiesības svētkus? Sākumā noskaidrosim, kas mūsos aktualizējas Sieviešu dienas sakarā: 1) pievēršam pastiprinātu uzmanību pretējam dzimumam 2) gribam, lai mums pievērš uzmanību 3) urda iekšējs nemiers 4) gribās dzirdēt maigus vārdus un izjust glāstus 5) apnikusi ziema, gaidām pavasari 6) esam gatavi tērēt sūri, grūti pelnīto un krāto naudu, lai iepriecinātu sievietes 7) varbūt vēl ir kaut kas, ko neesmu pieminējis Atbildes: Manas domas ir tādas, ka šīs minētās aktualitātes ir bijušas zināmas jau pirms tika izgudrota un ieviesta sieviešu diena, jo visas lietas, kas minētas sarakstā tikpat labi aktualizējas arī Metenī jeb Karnevālā. Protams, tagad mēs (vismaz Latvijā noteikti) nesvinam līdztiesības dienu, bet gan uzmanības pievēršanas svētkus. Pareizi jau cilvēki saka, ka uzmanība jāpievērš katru dienu, ne tikai sieviešu dienā. Tomēr pastiprināta uzmanībai pavag īpašu laiku. To izsenis sauc par Meteņa laiku, kad iztrakojamies un tad atkal esam tādi nopietnāki.

Jauna Meteņa spēle

Jauna Meteņa spēle, kas ieguvusi popularitāti ir pikošanās. Protams, pikošanās nav jauna spēle. Tā tikai bija piemirsta sakarā ar  vienlaicīgu piemērotas temperatūras un sniega neesamību.

Tomēr Metenis, kad dabā varam novērot siltāka laika iestāšanos, ir ļoti piemērots sniega kaujām.

Meteņa pikošanās čempionātu jau otro gadu rīkoja zīmola Actimel īpašnieki. Kā redzams no foto, tad cilvēki patiesi izjuta ziemas priekus. Varbūt Meteņa vārda viņiem pietrūka, bet gara nekādi, jo Metenis ir tas, kas cilvēkos raisa sacensības garu, liek traukties ar kamanām un vārtīties sniegā.

Tiesa, gaisa temperatūra neatbilda Metenim un īsta pikošanās nesanāca. Tas gan netraucēja baudīt ziemas priekus.
Viņi nav vienīgie pikotāji. 26. februārī pikošanos sola Jēkabpilieši. Jēkabpilieši arī kautrējas minēt Meteņa vārdu.

Metenī pikošanās nav vienīgā spēle.

Ļoti jauka ir kamaniņu vizināšanās. Piemēram, tas redzams foto no Atašienes, kur Metenis notika  jau 12. februārī. Folkloras kopas Vīraksne vadītāja Janīna Mičule sagaidija Meteņbērnus  no Jēkabpils katoļu draudzes.

Toties Turaidā Metenis nāks 25. februārī. Turaidieši Meteni uzskata par vēl vienu iemeslu, lai piesaistītu tūristus.