Estonian song Kui mina – veltījums Dziesmu svētkiem!

Nāk Skolēnu Dziesmu un deju svētki. Visos novados notiek skates un skates. Varbūt tā vajag un tā ir labi, ja nav citu iespēju atlasīt svētku dalībniekus. Vai svētku skašu virpulī neaizmirstas dziesmas un dejas būtība – radīt prieku?
Igauņu meitenes no folkloras kopas Pillipiigad dzied tautas dziesmu par dziedātāju, kurš no bērnības aug tautasdziesmā, mācās dziedāt no dabas skaņām.
Click to Play

Folklore group Pillipiigad singing Estonian traditional song.

Latvian girl meets wedding – Saules meitas kāzas

Kāzas kā spēle, kas katram cilvēkam daudzreiz dzīvē jāspēlē un, vēlams, dažādās lomās.

Click to Play

Ancient Latvian mythological song about wedding ceremony in the sky God's world. The bride Sun's daughter and the groom Moon's son.

The singer is deeply involved in telling us story about this wedding.

Apjomīgajā Saules dainu ciklā liela loma ir Saules meitas kāzām, kur tā precas ar Mēness dēlu. Šīs dziesmas ir dziedamas vēl, vēl un vēl. Caur tām mēs tuvojamies kādai lielai apjausmai. Tādas domas pārņem klausoties jaunās dziedātājas Rozītes dziesmā.

Tikai neatbildēts vēl paliek jautājums – kādā gadalaikā šīs dziesmas dziedamas un kādā riuāālā tās senāk izmantotas –  Lieldienās vai Jāņos, bet varbūt Ziemassvētkos?

Modern girls singing spring – Rotāšana kā spēle

Latvian girls Sana and Līva are singing traditional spring song to tease boys. Finally boys are coming but suddenly they disappears.

Click to Play

Šajā video, kas filmēts Rīgas Skolēnu pils datorklasē Bauskas meitenes Sana un Līva rotā. Jelgavas puiši Gatis un Raivis to ir sadzirdējuši un nāk skatīties, kas tik jauki rotā, bet tad kaut kas viņus izbiedē un viņi dodas prom.

Senāk jaunas meitas pavasaros kāpa pakalnos rotāt. Vārdam "rotāt" šeit ir divas senas nozīmes. Pirmā ir meklēt, saukt, aicināt un tā ir saistīta ar puišu gaidīšanu, aicināšanu un vilināšanu ar balsi.  Otrā nozīme ir tāda pati, kā mūsdienās lieto kādas ikdienišķas lietas paskaistināšanai, izdaiļošanai un vienlaikus tā apzīmē arī īpašu pavasarī dziedamo dziesmu veidu ar balss locīšanu un piedziedājumu – rotā, rotā. jāpiebilts, ka Jurjānu Andrejs no vārda rotāt darināja latviskāku terminu riņķa dancim un tā viņa ietekmē riņķa dančus ar dziedāšanu tagad saucam par rotaļām.

Tagad rotāšanu var dzirdēt lielākoties Lieldienās, kad šos gadskārtu svētkus rīko kultūras centri.

Pulkā eimu, pulkā teku zīmols

Pateicoties bērnu un jauniešu folkloras draugiem,  Pulkā eimu, pulkā teku zīmols nav beidzis dzīvi, bet turpina pulcēt cilvēkus.
Lūk maza PEPT afišiņa, ko zīmējuši Slišānu ģimenes bērni!


Kam īpaši jāpievērš uzmanība? Tam, ka līdzās koncertam ir aktivitātes, kur bērni var gūt prieku no kopā būšana un nākt ne tikai atrādīt savu māku prezentēt produktu (koncertu), bet arī kopā dziedāt, dejot, rotaļāties, muzicēt un citās neikdienišķās formās praktizēt radošumu.

Lielā diena klāt, Lieldienas nāk!

Tā nu sanācis, ka mēs, Latvijā dažus gaskārtu svētkus svinam pa pāram. Arī Lielā diena tai skaitā.  Lielā diena pēc Saules kalendāra, bet Lieldienas pēc kopīgā Saules un Mēness kalendāra. Lielo dienu atzīmē kā pavasara saulstāvjus 20. martā (Rīgā šogad 21. martā Arkādijā un Bastejkalnā), bet Lieldienas šogad 5. aprīlī daudzviet un viena no tādām vietām Rīgā būs Iļģuciemā.

Šī gada 5.aprīlī plkst.12:00 notiks Rīgas kultūras centra „Iļģuciems” organizētais Lieldienu pasākums

 Saules aplī Iļģuciemā

Kad dabā noveļas tumsas slogs un saule sāk iet savu uzvaras ceļu, katru gadu kultūras centrs „Iļģuciems” sava rajona iedzīvotājiem un viesiem piedāvā brīvdabas Lieldienu pasākumu. Šogad svētku programmu vadīs un ar latviešu Lieldienu tradīcijām iepazīstinās Rīgas Latviešu biedrības nama „Sprīdīša skola” (vadītāji: Ernests Spīčs, Margita Poriete). 

Ar seno lībiešu pavasara saulgriežu programmu  iepriecinās  mūsu viesi - folkloras kopa „Līvlist”. Un, protams, ka svētkos savus apmeklētājus sveiks kultūras centra „Iļģuciems” amatierkolektīvi – kapela „Hāgenskalna muzikanti”, jauniešu deju kolektīvs „Dejotprieks” un bērnu deju kolektīvs „Mārīte”. Īpaši interesanta šī svētku diena būs ģimenēm ar bērniem, jo būs iespēja līdzdarboties visā pasākuma norisē – darbosies 12 radošās darbnīcas: Teātra leļļu darbnīca, Karošu darbnīca, Putnu balsu darbnīca, Skalu darbnīca, Spēkavīru darbnīca, Meiteņu skaistuma darbnīca, Olu darbnīca, Gleznošanas darbnīca, Metālkalumu darbnīca, Aušanas un mezglošanas darbnīca, Rokdarbu darbnīca, Klūdziņpinēju darbnīca, notiks dažādas sacensības, rotaļas, konkursi, danči un kopdziedāšana.

 Tiksimies ar gaišām domām un cerībām ieskandināt Lieldienas Iļģuciemā! 

Rotaļu klubiņš ģimenēm ar bērniem

Atradu tādu sludinājumu un sludinu tālāk!

Sveiciens visiem!

Sadarbojoties VEF Kultūras pils un RDKP ļaudīm ir izveidots latviešu tautas rotaļu klubiņš ģimenēm ar bērniem. Pirmā "rotaļāšanās" jau bija ap Meteņiem, bet nākamā būs šo svētdien.

Tātad - 7.martā, pl.12:00, VEF Kultūras pils Kamerzālē visi laipni gaidīti uz kopistisku  dancošanu un rotaļās iešanu. Pasākums tā kā vairāk domāts bērniem no 5 līdz 10 gadiem, bet gaidīti ir arī mazāki un lielāki. 

Ieeja bez maksas!!! Līdzi vēlams ņemt maiņas apavus.

Nākamie pasākumi plānojas 4.aprīlī pl.12:00 un 16.maijā pl.12:00.

Rotaļas vada Ieva Bērziņa

Uz tikšanos! 

Jauna valsts spēle – Šlesa-uša kupols!

Spēli spēlē tikai pilnmēness naktīs Doma laukumā vienu reizi stundā.


Spēles nosaukums: Šlesa–uša kupols.

Sākuma stāvoklis: Spēles dalībnieki sapulcējas Doma laukumā un apsēžas aplī. Katram rokās pilna tējas tasīte ar Melno balzāmu . Viens tiek ievēlēts par Šlesu un nostājas apļa ārpusē, bet otrs – par Ušu un nostājas iekšpusē.

Brīdī, kad iesāk zvanīt Doma baznīcas zvani, Šless iesaucas: „Kupols!” un sāk skriet riņķī apkārt pārējiem, kas sēž ar tasītēm. Pārējie cenšas aizkavēt  Šlesu  izstiepjot uz ārpusi roku vai kāju, lai iztraucētu „kupola izveidošanu” un ļautu Ušam iznest no kupola iekšpuses pēc iespējas vairāk tējas tasīšu, neizlaistot no tām balzāmu. Spēle beidzas brīdī, kad ir iznestas visas tasītes, bet, ja kāda no tām tiek nomesta vai izlieta tad vainīgais kļūst par Šlesu, bet Šless  kļūst par Ušu.


Pēc tam ar balzāma tasītēm rokās jāgaida stunda līdz spēle atkal var sākties no jauna. 

Jauna valsts spēle – Jakāna rotācija!

Sākuma stāvoklis: Dalībnieki stāv aplī ar seju pret vidu. Viens no spēles dalībniekiem tiek izvēlēts par vadītāju – Jakānu. Jakāns nostājas vidū ar aizsietām acīm.


Spēles norise: Vadītājs apļa vidū sāk lēnām griezties. Pārējie spēles dalībnieki, paņēmuši mutē pa karstam kartupelim un viļā to cenšoties pateikt zilbes  JAK–KAN–JAK–KAN. Kad Jakāns apstājas visi reizē  karsto kartupeli spļauj ārā. Kurš  netrāpa Jakānam vai trāpa pēdējais, tas nāk vidū. Ja netrāpa neviens vai trāpa visi, tad Jakāns turpina rotēt.


 Uzvarētāju šajā spēlē nav, bet spēlēt var tik ilgi kamēr Latvijā beidzas karsti kartupeļi.

Jauna valsts spēle – Datu noplūde!

Spēli spēlē valsts un pašvaldību iestādēs vai mājās pie kāda no darbiniekiem.


Spēles nosaukums: Datu noplūde.

Sākuma stāvoklis: Spēles dalībnieki apsēžas pie apaļā konferenču vai saimes galda, vienu ievēl par spēles vadītāju;

Spēles norise: Dalībnieki uzraksta uz lapiņām katrs savu algas lielumu un noliek uz galda. Vadītājs izdala pa vienai lapiņai un visi min, kuram ir tik liela alga, sakarā ar algas samazināšanu. Ja tiek uzminēts, zaudētājam ir jāizdzer iepriekš ielietais mēriņš (bērniem ielej kefīru, pieaugušiem – ko var atļauties). 

Kad visas lapiņas ir paceltas, tās noliek aiz loga uz palodas un vēro, cik ilgs laiks paies, pirms tās savāks garāmgājēji vai aizpūtīs vējš. Kad tas notiek, visi reizē iekliedzas: „Datu noplūde!”.

Tad aizver logu. 

Ja kāda lapiņa paliek, tad tas būs jaunais spēles vadītājs un, iespējams, jūsu jaunais priekšnieks. 

Tad spēle sākas no jauna.