Vai esam padomājuši, kāpēc dainai šādi vārdi? Tikai Metens mums kaut ko atnes! Šķiet te ir runa par seno gadumiju, kad jauno gadu sāka skaitīt no Meteņa, tāpat kā tas ir šobrīd ķīniešu un vairākos citos austrumu kalendāros.
Citos svētkos, kad vajadzētu spēlēt spēles un dejot, mēs visbiežāk sēžam pārmaiņus pie galda un pie televizora. Pat Ziemassvētkos, ko senāk sauca par pastalu plēšamo laiku, jo apavi noplīsa no lielas dancošanas, mēs no tradīcijām visčaklāk ievērojam lielo izēšanos. Tikai bērni dabū padancot, kad atnāk Ziemassvētku dancinātājs vecīša, Santas vai budēļa izskatā. Spēlēm vairs laika neatliek, jo jāsaiņo ārā dāvanas. Tikai veikali vēl spēj ierosināt lailāku spēlēšanos (skat., Maksimas akcija ar bluķa vilkšanu).
Toties Metens saistās ar maskošanos, vizināšanos un slidināšanos. Dāvanas neviens negaida un ar ēšanas priekiem tik daudz nenodarbojas. Protams, no iemīļotā seriāla atraut gandrīz vai nav iespējams.
Tomēr, izrādās, ka šī sniegotā ziema ievieš savas korekcijas. No vienas puses – daudz sniega un februārī tas jau būs pamatīgi apnicis, no otras puses – prieks par sniegu, bez kura vairākus gadus nācās iztikt. Tātad, būsim Meteņa nākšanas vērotāji un gaidītāji.
KĀDAS JAUNAS SPĒLES ATNESĪS METENS?
