Meteņa vēlējums bērniem :)

Metenis Jūrmalā deva ceļamaizei deva čiekuriņus. Nez, ko tas varētu nozīmēt.

Vai pasaules rekords Skalu lēkšanā?

 Skaties video un tu redzēsi, kā 23. februārī Meteņa rotaļu un spēļu darbnīcā mazs puisītis 17 sekundēs iemācās samērā sarežģītu lēcienu un vēl paspēj saņemt godam nopelnīto balvu 1 santīma apmērā.Vai tu arī tā vari?

Vai vari izdziedāt Tradiridiritamu?

Šis ir mazs stāstiņš par dziedātājiem. Tu jautāsi, kāpēc te – Tradiridiritama rotaļu un spēļu valstībā jāstāsta par dziedātājiem. Teikšu tā – nevienu rotaļu jau bez dziedāšanas nevar iziet. 

Nu tā. Svētdien 24. februārī Rīgas Skolēnu pilī notika dziedātāju konkursa Dziesmu dziedu Rīgas pusfināls. Dziedāšana bija varena – divas stundas aizritēja nemanot. Pie tam nevarēja taču spēlēt spēles, pat ar mobilo telefonu nevarēja spēlēties, lai 

netraucētu konkursa dalībniekus.

Te ir foto, kur redzami gandrīz visi dalībnieki ar skolotājiem un vērtēšanas komisiju. Dziedātāji rokās tur balvas un rakstus par saņe

mto komisijas vērtējumu.

Ja runājam par rotaļu vadīšanu, tad gribu izcelt dažus dziedātājus, kas, manuprāt, va

r labi vadīt rotaļas. Noteikti kā labākie jāmin Jānis F. un Kārlis B. (attēlā) no Kokles. Viņus raksturo droša uzstāšanās, vīrišķīgs balss tembrs un laipna attieksme pret auditoriju. Īpašu spēju savaldīties un spēcīgu gribasspēku p

arādīja Julita Š. no Mares. Viņai nācās 

spēlēt pavadījumu mazajai māšelei, kurai, aiz lielām bailēm, bija piemirsies dziesmas teksts. Māsiņas kopā cīnījās varonīgi. Ja dabūšu video, noteikti te ievietošu. Tautai savi varoņi jāpazīst. Gribu atzīmēt arī Elzu R. no Kokles. Viņai vienīgajai no visiem konkursantiem piemita tā retā spēja apburt klausītājus ar balss tembru un smaidīt! Jā, tieši smaidīt, jo gandrīz visiem pārējiem satraukums atspoguļojās sejā.

Meteņa masku spēles Jūrmalā. Izdošanās!

Ar lielu konfekšu, sīknaudas un šokolādes lietu beidzās Meteņa masku spēles Jūrmalā. Vēl vērtēšanas komisija paziņoja masku spēļu konkursa rezultātus un lieli, mazi meteņbērni devās...protams, ne jau uz mājām, bet uz nākošo viesmīlīgo pilsētu, kas pa ceļam. Uz Rīgu, lai Spices Lido atrakciju pilsētiņā turpinātu meteņot.

Lūk arī bildes! Masku meistara diplomu ieguva Daiga Sporne no Iecavas par masku DZĒRVE un par prasmīgo iejušanos dzērves tēlā.

Neatpalika arī Dāvis Atstars no Sermītes ar vienreizēji pārliecinošu tēlojumu GARĀS SIEVAS maskā.

Ļoti sarežģīta bija ĀZENES maska, ko kopā ar mammu bija darinājusi Katrīna Karele. Katrīnai ar to tika ļoti grūta maska, bet viņa samērā veiksmīgi ar to tika galā. Rezultātā – augstā 1. vieta!

Tomēr, laikam visneparstākais bija laiks. Iepriekšējā naktī Latviju pāršalca vētra, kas daudzas mājas atstāja bez jumtiem un 35 000 saimniecībām pārtrauca elektrības piegādi. Nākošajā dienā lija lietus. Tikai Meteņa dienā spīdēja saule un jaunieši varēja meteņot Jomas ielā par brīnumiem garāmgājēiem, kuru bija samērā daudz.

Gaidi jaunus foto un video!

Lūk arī viedeo!

 ČIGĀNIETES (Ināra Sālava) vadībā meteņbērni danco Kāja žogā!

Meteņa masku spēles Jūrmalā. Gatavošanās.

Jau 22. februāra vakarā pie Majoru kultūras nama piestāja autobusi un no tiem lēca ārā jaunieši ar dīvainiem saiņiem. Tie bija masku spēļu dalībnieki no Iecavas, Lēdurgas un Ventspils. Viņi devās iekšā kultūras namā un ieņēma labākās vietas nakts dzīvei. Stāsts nav par gulēšanu. Jaunieši un pa vidam arī bērni un vecāki ķērās pie masku gatavošanas. Masku darbnīcu vadīja LU Etniskās kultūras centra speciāliste Elīna Kūla– Braže. 2. attēlā redzams, ka maskas tiek gatavotas ar filcēšanas paņēmienu. 3. attēlā redzams, kā no dažādiem materiāliem top kazas maska. Kultūras nama lielajā zālē notika Meteņa spēļu darbnīca, ko vadīja horeogrāfs Ernests Spīčs.(5. attēls un video) Tur jaunieši papildināja zināšanas par Meteņa laika norisēm, kur tik liela vieta ierādīta abu dzimumu savstarpējām attiecībām, piemēram stafetēm un spēlēm ar pārģērbšanos. Visvairāk jauniešiem patika spēle Diena un nakts (skat video) un, protams, danči (4. un 6. attēls), kas sekoja tūlīt pēc tējas dzeršanas. Starp citu, tēju vārīja Ekovirtuve, bet Meteņa cepumus dāvināja sia Ļamirado.

Meteņa spēles Jūrmalā

Sestdien, Jūrmalā būs Meteņa masku spēles!

Uz Jūrmalu dosies meteņotāji no Ventspils, Tārgales, Zūrām, Rīgas, Iecavas, Sermītes un citām jaukām vietām!

Neuztraucies, Jūrmalā sniega nav. Fotogrāfija ir no pagājušā gada masku spēlēm. 

Vai tu arī būsi?

Ja nebūsi, nebēdā! Es pastāstīšu, kā gāja!

Foto: Ojārs Martinsons

Meteņa laiks – latviešu un ķīniešu jaunais gads. Ko spēlēsim?

Meteņa laiks ir laiks, kas jāvēro dabā, jo smagi var kļūdīties, ja seko tikai Saules kalendāram. Tātad Metenis un tam sekojošā diena – Pelnu diena ir maiņu dienas, kas katru gadu var būt citā datumā. Senāk Pelnu dienu uzskatīja par Jaunā gada sākumu. Šī skaitīšana tagad saglabājusies Ķīnā, bet Eiropā mums jau cits kalendārs.

Kādas spēles jāspēlē Metenī?

Īpašas Meteņa spēles notiek starp divām spēlētāju rindām (komandām). Īpatnība ir tā, ka katram rindas spēlētājam jāatkārto tā pati darbība, ko sāk izpildīt rindā pirmais. Sportisti reizēm šādas spēles tās sauc smalkā franču vārdā par stafetēm.

Es zinu tādas Meteņa spēles:

Lēkšana maisos. Līdz noteiktam mērķim jālec, iekāpušam maisā ar abām kājām.

Olas nešana karotē. Izstieptā rokā jānes ēdamkarote, kurā ielikta jēla ola.


Kādas Meteņa spēles zini tu?

Lūdzu, raksti jaunas komentāru sadaļā!

Metens gaida tavu spēli ar abām rokām!

Ir interese par konkursa Lielais rotaļnieks nolikumu.

Rotaļnieku konkursa
LIELAIS ROTAĻNIEKS 2008
nolikums

Konkursa mērķis un uzdevumi:
Konkursa “Lielais rotaļnieks” mērķis ir rotaļu sarīkojumu vadīšanas tradīcijas apgūšana un
tālākvirzīšana. Uzdevumi ir individualās izkopšana un sava novada rotaļu, danču un spēļu vadīšanas tradīciju iedzīvināšana sadzīvē, tai skaitā mūsdienu konkursa apstākļos.

Konkursa rīkotāji un vērtētāji:
Konkursu rīko LU Etniskās kultūras centrs (EKC) sadarbībā ar Valsts jaunatnes iniciatīvu centru (VJIC) un pašvaldībām. Konkursa finālu rIko Rīgas Latviešu biedrība.
Konkursa ceturtdaļfinālus rīko un vērtē folkloras kopu vadītāji. Pusfinālu rīko un vērtēšanas komisiju izveido novada koordinators. Finālu vērtē vērtēšanas komisija, kurā piedalās Latvijas rotaļu speciālisti(Zelta rotaļnieki).

Konkursa dalībnieki:
Konkursa dalībnieki ir bērni un jaunieši (6 - 18. g.v.) - kuri darbojas folkloras/deju kopās vai
folkloru apgūst mācību stundās skolās un interešu izglītības iestādēs. Dalībnieki piedalās
sacīkstes ceturtdaļfinālā savā mācību, interešu izglītības vai kultūras iestādē. Finālam
dalībnieki tiek izraudzīti pusfinālu kārtās novados. Rotaļnieki tiek vērtēti trīs vecuma grupās:
līdz 10g., no 11 līdz 14g., no 15 līdz 18 g.

Konkursa paraugnoteikumi ceturdaļfinālam un pusfinālam:
1) katrs dalībnieks stādās priekšā un sagatavo 3 norises, no kurām pēc konkursa vērtēšanas
komisijas izvēles vada 2 norises, kas atbilst vispārpieņemtiem priekšstatiem par tradicionālu
rotaļu, spēli vai danci;
2) izteiksmīgi un saprotami paskaidro katras rotaļas norisi;
3) norises laikā atrod savu vietu;
4) Nebaidās no publikas un saprot ka publika ir draugs, ar ko jāspēlē rotaļas, izteiksmīga
neuzspēlēta valodas tonalizācija;
5) rada dalībniekos prieku līdzdarboties;
6) pats aktīvi līdzdarbojas;
7) pateicas publikai par līdzdarbošanos.

Paraugnoteikumus ceturtdaļfinālam un pusfinālam novadu koordinatori var pielāgot sava
novada īpatnējai situācijai. Ieteicams konkursu rīkot tā, lai pirmajā kārtā katrs dalībnieks vada
vienu norisi.

Konkursa noteikumi finālam
Sacīkstes noslēgums notiek Rīgā, Rīgas Latviešu biedrības namā 2008. gada 1. aprīlī 1
Lai varētu piedalīties finālā, jāpiedalās pusfinālā un līdz 2008. gada 15. martam jāiesniedz
konkursa rīkotājiem divu norišu apraksti, kuros jānorāda 1) norises nosaukums un izcelsme, 2)
pamatojums, kāpēc izvēlētā norise patīk, 3) kāds atgadījums, kas saistās ar katru norisi.

Vērtēšanas kritēriji
Katrs rotaļnieks tiek vērtēts savā vecuma grupā individuāli un saskaņā ar izvirzītajiem
kritērijiem:
1) saprotamība – saprotami paskaidro norises būtību;
2) rotaļīgums – māk viegli iesaistīt publiku;
3) spēja pārvaldīt situāciju – kontrolē notiekošo,
4) spēja pārvaldīt telpu – māk orientēt dalībniekus telpā;
5) dabiskums – nesamākslota un neviltota pasniegšanas maniere.
Finālā katram dalībniekam vērtēšanas komisija piešķir Lielā, Sudraba vai Zelta rotaļnieka
vērtējumu. Visi dalībnieki saņem Atzinības rakstus. Uzvarētāji saņem labvēļu dāvanas.

Pieteikšanās konkursam:
Pusfināla uzvarētājus finālam piesaka novada koordinators ne vēlāk kā līdz 2008. gada 25.
martam, nogādājot pieteikuma anketas LU Etniskās kultūras centrā. LU EKC adrese: RLB,
Merķeļa iela 13, 427. kabinets, Rīga, LV – 1050, e-pasts pept@inbox.lv,
Neskaidrību gadījumā informācija pa tālruni 67222976, fakss 67034397,
Konkursa vadītājs – Ernests Spīčs.
Konkursa vērtēšanas komisijas vadītāja : Ināra Salava.
Komisijā: Anna Kārkle, Elīna Kūla-Braže, Velta Leja, Gatis Vidiņš.